| May. 15th, 2009 @ 04:30 pm . |
|---|
Šķiet, šo pāris nedēļu laikā būšu izdzīvojusi katra maza bērna sapni no sērijas "mammu, mammu, gribu sunīti/kaķīti/zaķīti utt utjp"
Pēc apmēram nedēļu ilgas padzīvošanās ar trusi dzīvoklī, loģiskais secinājums - nā ni, trusis + dzīvoklis neiet krastā. Ja man būtu māja ar dārzu, kura stūrī varu garausi turēt, tik tad varētu.
Tagad brīvprātīgi piespiedu kārtā kādas pāris dienas pie manis dzīvos lauku duksis, lai varu novērot un pie daktera vest. Un esmu ļoti pārliecināta, ka palikšu pie tā, ka nē, arī suns (kas lielāks par kaķi) + dzīvoklis (jo īpaši centrā) ir mocīšana, gan sevis, gan, galvenokārt, dzīvnieka. Tā nu secinājumā, vienīgais ar manu pašreizējo dzīvesvietu savienojamais zvērs ir un paliek dullā kaķe :)
Bet vispār, esmu reāli pārsteigta, ka īstens lauku duksis, kas savā pailgajā dzīvē nav Rīgu redzējis vai ar mašīnu braucis, tik labi uzvedās gan mašīnā, gan pie daktera, gan tagad, istabā. Protams, savārdzis un tā, bet tāpat gana liels, lai būtu spējīgs arī nedaudz paārdīties. Malacītis mans :) |
