| Mar. 22nd, 2009 @ 10:32 pm #dusma |
|---|
Skaņa: Lady GaGa - again again
Šovakar kārtējā sprigani informējošajā raidījumā, kādi tagad daudz saradušies, stāstīja, ka valsts taču ir pašu pilsoņu organizācijas forma un paši arī visu veido, tāpēc LV kādā brīdī izčibēs, jo vēl neesam līdz tam izauguši, lai pašiem būtu sava valsts. Man tas nešķiet nekas jauns.
Tā tīri iz dzīves - šodien gāju pastaigā gar Daugavu, no Ziepniekkalna puses uz centru, un kur vien skaties, visur atkritumi. Sajūta, it kā būtu netīšām kādas miskastes dibenā iekritis un neredzi tam ne gala, ne malas. Ja nav atkritumi, tad nolaistas mājas, būvgruži, sabojāts asfalts (ķip, bedrītes lāpītas) vai sabojāta zeme, jo kāds racis trubas, bet visus sū aiz sevis atstājis un zāle tur vēl ilgi neaugs.. Un cilvēki, kur paskaties, tur drūmi, ubagi uz katra stūra vecrīgā. Labi, par viņiem ir cita lieta, bet par tiem atkritumiem - es zinu, ka cenšos nemest zemē un savākt aiz sevis, zinu, ka man tuvumā esošie arī tā dara. Bet ir ļoti daudzi, kuriem vienalga. Un, ja tu pied*** zemi, pa kuru pats staigā, kādu valsti tu vispār pie joda vēl esi pelnījis. Sū piedzimi, sū radi un turpat nomirsi. Man kaut kā šķiet, ja katrs pats par sevi vairāk padomātu, par to, ko dara un ap sevi arī savāktu, būtu labāk. Tam naudu nevajag, tik laikam kaut kādu smadzeņu daudzumu vai kultūras pakāpi. Šitā ir mana lielā sāpe un dusma. Un tāpēc šopavasar saņemšos un iešu arī uz lielo talku, lai kā man neteiktu, ka nav jēgas tīrīt, jo pietaisīs tāpat. A man patīk savākt un redzēt, ka paliek smuks, tīrs placis apkārt. Sava veida bauda. |
