Aug. 19th, 2008 @ 06:34 pm *:)
Skaņa: jason mraz - if it kills me

Šodien secināju, ka tomēr neesmu veca, kā brīžiem sāk šķist, satiekot pāris gadus neredzētus ex-labākos draugus (kādreiz tādu vienkārši nebija). Tātad, novērojums bija, ka man īsti nav ko teikt kolēģu kārtējo klačiņu laikā. Kā nekā, man nav ne māja, ko kopt, ne vīrs, kuru aptekalēt un kreklu gludināt, ne bērni, par kuru kārtējiem varoņdarbiem stāstīt, mātišķi ķiķinot. Par dzemdībām un dārzkopību man arī pagaidām nav ko piebilst, bet ne par ko citu īsti sarunas nav. Ō, aizmirsu, vēl tēma ir kādas kolēģes neizdarīgums, bet tādos jautājumos neiedziļinos, katrs pats tiks galā arī bez manas viedās acs. Tā kā palikšu ka es smaidoši klusa un priecāšos, kamēr vēl var.
Par šo pukstu