| Oct. 29th, 2007 @ 10:12 pm txt: U. Eko "Fuko svārsts" |
|---|
Es piederu pie zudušās paaudzes un pats sevi spēju atrast, vienīgi baudot kolektīvo vientulību kopā ar citiem pazudušajiem.
*
- Kāpēc jūs man uzticaties?
- Kas jums teica, ka es jums uzticos? Bet, ja atnāksiet, uzticēšos. Es vienmēr uzticos savai ziņkārei.
*
- Studējat universitātē vai mācāties?
- Varbūt jūs neticēsiet, bet šīs abas nodarbes nav nesavienojamas.
*
Man bija mācījuši: ja tev piedāvā kaut ko, kas tev ļoti patīk, tev vispirms jāsaka "paldies, nē" un ne vienu reizi vien, - nedrīkst atteikties un tūlīt pastiept roku, brīdi jāpagaida, lai dāvinātājs uzstāj un saka: "lūdzu, lūdzu, ņem". Tikai tad labi audzināts bērns piekāpjas. Tā nu es piekritu, ka tauri nemaz tik ļoti nevēlos un arī klarnete nav slikta, ja jau viņiem tā patīk labāk. Pateicu to un pazemīgi skatījos uz viņiem no apakšas uz augšu, cerēdams, ka viņi uzstās. Viņi neuzstāja, lai Dievs mielo viņu dvēsles. Viņi bija ļoti priecīgi un nopirka man klarneti, ja jau - kā viņi teica - man tā patīkot labāk. Un tad jau bija par vēlu lūgt ko citu. Es dabūju klarneti.
*
..Jo radīšana, lai arī kādas kļūdas mēs laižam pasaulē, vienmēr iedvesmojas no mīlestības pret kādu, kas neesam mēs paši. [..] to, kurš mēģina radīt pasauli, nenovēršami aptraipa kļūdas un ļaunums.
*
Nav tiesa, ka neticīgais Toms nekam netic. Viņš vienkārši netic visam. Faktiem viņš notic tikai pa vienam, un, noticējis vienam, otram viņš ticēs tikai tad, ja tas kaut kādā veidā izriet no pirmā. Toms izzina pasauli kā tuvredzīgais, pedantiski, soli pa solim, viņš netraucas pie tāliem apvāršņiem. Savukārt vienlaikus noticēt divām nesaderīgām lietām, pieņemot, ka nez kur pastāv kāda apslēpta trešā lieta, kas varētu saistīt divas pirmās, - tā ir lētticība. |
