Jan. 25th, 2007 @ 11:07 am doh
Oma: pašapmierināts un sprēgājošs

Vakar dzērušais brits par mani tik pāris reizes varēja atkārtot, ka esmu traka un ar savu domāšanu lai neceru redzēt kādu amīti/britu sev pie sāniem. (šņuk šņuk, biju piemirsusi, ka tas tač katras latvju zeltenes sapnis, doh) Vēl lielāks sašutums bija par to, ka pateicu - a man arī nevajag. Tad tika vēlreiz apstiprināta mana acīmredzamā prāta nepilnība un meklēts kāds labāks sarunu biedrs. Un ar mani tikai saskandināja, bet stulbus jautājumus vairs neuzdeva :D
Par šo pukstu
Jan. 25th, 2007 @ 11:14 am Noraustījos.
gribēju atrast google to anekdoti, kurā sievietei vajag visādus zvērus (vienīgais, ko atceros - ēzeli, kas par visu maksā ;) Un uzrakstot "sievietei vajag"/"vīrietim vajag" izlec daudz kas jautrs ;) No mašīnas, mājas un bērniem, līdz kontracepcijas līdzekļiem un lēnām sarunām. Tā kā pa daudz visa kā.
Par šo pukstu
Jan. 25th, 2007 @ 01:07 pm Turpinu.
Oma: naughty

Tātad, ideju par zvēriem nomainam ar nacionalitātēm. Sievietei vajag kādu bagātu britu/amīti, kas maksā + smuko mačo itāli/spāni, kas izmīlē kā nākas + kādu slāvu dvēseli jautrībai skumjos brīžos + kādu lēnu un jūtīgu (njā, nezinu tik ko), kad gribas, lai pažēlo un uzklausa + latvju bāliņu.. nu, nezinu, kam. Varbūt, lai ir kāds, kas paliek ienest ūdeni un iekurināt plīti, kad esi veca & slima un ar slaidu spērienu pa vienu vietu izlidināta no Latvijas internacionālā gaļas tirgus.
Par šo pukstu
Jan. 25th, 2007 @ 01:24 pm beidzot
izlasīju H. Paukša "Sieviete bārā vai trīs idioti". Visinteresantākais - pēcvārds, ko sarakstījis viens mag. philol. Visinteresantākais pēcvārdā bija šis: "Pornotopija ir teritorija, kas veidojas no pornogrāfijas un utopijas savienojuma, jo tikai šajā zemē vīrieši var vienmēr, kad vajag, un sievietes grib arī tad, kad nezina, ka grib."
Par šo pukstu
Jan. 25th, 2007 @ 02:19 pm dienas skaistums
Mr.Hudson&the Library- - Too Late,too Late
Par šo pukstu
Jan. 25th, 2007 @ 04:30 pm Kārtējo reizi nočiepu ;)
Reiz dzīvoja kāds indiešu valdnieks vārdā Akbars.

Kādu dienu viņš paņēma auklu, nostiepa to taisnu un uzrunāja savus ministrus: „Nesagrieziet šo auklu, nelociet un nesieniet, bet saīsiniet to kādā citā veidā!“

Tad visi brīnījās,kā gan varētu šo auklu saīsināt, to negriežot vai nemezglojot.

Beigās piecēlās kāds no viedākajiem vīriem un nostiepa blakus šai auklai citu – vēl garāku. Līdzās šai otrajai, garākajai auklai pirmā automātiski kļuva īsāka.

Līdzīgi ir ar viedokļiem. Mums nevajag citu viedokļus ne pārliekt, ne apcirpt, bet gan līdzās nostiept savu paša auklu. Tad citi varēs izšķirt, kas ir garāks un kas īsāks, kas labāks vai kas sliktāks. Mums nevajag spriest citu vietā, bet gan vienkārši izklāstīt savu patiesību.



(I.A. tulk.no vācu val.)
Par šo pukstu