Oct. 17th, 2006 @ 02:27 pm pē
Šodien tāda ņikudišnuma sajūta lielos apjomos. Ko daru, kāpēc daru, vai vajag darīt, ko gribu... bla, bla, bla.
*
Ā, un kādreiz teicu, ka vajag reizēm savus principus iebāzt tā dziļāk, ja sekot tiem nav izdevīgi. Protams, to iesaku. Bet pati i netaisos darīt. Nu ibio, ja man vērtēšanas sistēma liekas ne īpaši godīga, nu nevaru es tajā kāpt iekšā un vēsā mierā noskatīties kā par pilnīgajām muļķībām kko dabū. Tā notiek, bet man tas nepatīk. Lai viņi iet ieskrieties. Pati labāk vairāk vai mazāk pamocīšos, bet ar iekšējo sajūtu, ka tā ir pareizi.
*
upd. pirmā teikuma iemesls laikam ir kkur pazudusī drošības izjūta. Sit pa nerviem.
Par šo pukstu
1 puksts
Ir, ko teikt
Puksts
Oct. 17th, 2006 @ 02:58 pm grrr
Un kādreiz LU kopkatalogam es izdarīšu kko sliktu. Jo papīri un cilvēki neuzkaras.
Par šo pukstu
2 puksti
Ir, ko teikt
Puksts
Oct. 17th, 2006 @ 10:11 pm ļaudis runā
Skaņa: frank sinatra

Mēdz teikt, ka visas pārmaiņas, arī pozitīvās, sagādā neērtības. Un pirmais solis ir tas grūtākais. Un galvenais ir iesākt. Un galu galā - ka viss taču būs labi. Saka jau daudz ko, bet vai visam var ticēt..
Par šo pukstu
Ir, ko teikt
Puksts