Aug. 18th, 2006 @ 01:01 am Nostaļģija uzmetās...
Skaņa: skunk anansie - you'll follow me down

šodien baudu sagādā lasīts/rakstīts vārds. Kārtējo reizi lomkas pēc kkā lasīšanas vai rakstīšanas. Parasti gan tas ne ar ko nebeidzas. Produktivitāte = zero. Agrāk, kkad sen, sen es taču rakstīju. Par lasīšanu nemaz nerunāsim. Bet tas laikam bija citā dzīvē. Bieži vien tā visa ir žēl, ka pagājis.



/moš jāizvelk ārā vecais, labais Gatis Krūmiņš. [info]sierz sapratīs.. uz to laiku un telpu kur pirmatnības sveču gaismā mīt cilvēks kā aplaimots mīļuma zvērēns... un...
...


piedod māt
ja stikla kalnā kāpdams
es ik uz soļa piedzeršos
jo riebj man tie antiņi
un arī gudrie brāļi...
Par šo pukstu
Aug. 18th, 2006 @ 11:49 am grrr
miegu ciet. tagad varētu būt vakars nevis rīts..
Par šo pukstu
Aug. 18th, 2006 @ 06:32 pm (no subject)
Atkal bēgu prom no šīs pilsētas. Jādabū sevī iekšā vismaz kkādas dzīvības pazīmes.. a to, ne cepta, ne vārīta.
Par šo pukstu