| Feb. 20th, 2006 @ 01:48 pm (no subject) |
|---|
Skaņa: swh
Man nepatīk runājoši reklāmas stabi. Gandrīz vai pie savām cilvēka pamattiesībām pieskaitu varēšanu iet pa ielu un domāt savas domas, neuztraucoties, ka tulīt kāds stabs kko teiks. Vēl mazāka vēlme iedziļināties sacītajā.
Un latviešu valodas olimpiāde bija tik izcili idiotiska, ka es pat 2 h nenosēdēju. Marazms. Īpaši ņemot vērā to, ka mūsu skolotāja īsti neko nemāca. Tāpēc pozicionālās, vēsturiskās mijas, pat konjugācijas un visi tie murgi man ir dziļi, dziļi ... , ja vispār ir. Un, analizējot pasaku, gandrīz vai pie idejas uzrakstīju "ja tantei būtu riteņi, viņa būtu trolejbuss". Bet tādu prieku labotājiem negribēju sagādāt. |
