| Dec. 11th, 2005 @ 09:35 pm noguruma domas. man patīk. |
|---|
Skaņa: moby
ļoti, ļoti gribētos vēl 1 brīvdienu. daudz par to atdotu. jo šīs brīvdienas bija nogurdinošākas par dažu labu darbadienu. gribas 24 h tikai sev, nedomājot par to darbu čupu, kas jāpadara un kuru brīžiem pavelku garāku un garāku... esmu piekususi. žēl, jo pēc priekšrakstiem man tagad vajadzēja lēkāt no priekiem par savu pilngadību. bet.. nav spēka.
neizgulēšanās ir daudzu nelaimju cēlonis. laikam arī tās dēļ šajās brīvdienās sevi iekšēji laužu un moku. lamāju par visu, ko neesmu mācējusi izdarīt un novērtēt. lamāju par to, ka neesmu ideāla. par katru kļūdu lamāju un beru sāli rētās. un zinu, ka jālauž vēl. tikai tad, kad es pati sevi būšu salauzusi, būšu brīva. (labi, šitas jau skanēja pārāk skaisti... ) jākāpj sev pāri, jāliek zem sitiena un jāiet, pat ja zini, ka nogāzīs. tad vnk jāceļas. un tā vislaik. /pašai gan jau murgaini šitas liksies vēlāk, bet tā tagad ir./ man ir bail no sāpēm, bet zinu, ka tikai caur tām kko var iegūt un augt. bet sev savas kļūdas, pat niecīgākās, nespēju piedot. lūk, ar tādām pārdomām sākas mana pilngadīgā dzīve.
*brīvdienās atklausījos cilvēku, kurš vislaik stāstīja, cik slikti kkas ir bijis, bet re, cik tagad labi. lamāja pagātni. muļķīgi. ja es nebūtu pieļāvusi tās kļūdas, ko pieļāvu, satikusi un pametusi tieši tos un ne citus cilvēku, būtu kādā brīdī pagājusi solīti uz vienu vai otru pusi, es nebūtu tā es, kas esmu. ja es noliedzu savu pagātni, es noliedzu arī savu tagadni un nākotni. neko nevajag nožēlot. |
