| Feb. 27th, 2016 @ 11:14 am . |
|---|
Skaņa: emeli sande - my kind of love
pēdējā laikā gandrīz katru rītu atceros no sapņiem kādu fragmentu. vakar, ka dzīvoklis ir uzbūvēts, bet visā mājā ir tik zemi griesti, ka briesmas. šonakt, ka bija kaķēns ar savainotu ķepu kaut kur un es staigāju viņam riņķī un apkārt ar domu, ka kaut kā jāpalīdz. un beigās arī savācu, ieliku kastītē un devu ēst. kaut kas bija arī pirms tam. tādi ikdienišķi nieki.
ir forši, ka ir brīvdienas, pat ja viņās ir daudz darāmie, bet tie visi ir manējie priekš manis. svarīgākais visā šajā procesā ir ieslēgt to ātrumu, kurā es nevis skrienu un funkcionēju prāta līmenī, bet kur spēju būt tajos brīžos un par tiem priecāties. kādam taču jāiemāca mani priecāties, un kurš gan cits, ja ne es. |
