| Oct. 25th, 2015 @ 03:33 pm . |
|---|
kā rādās, slimošana mani pārvērš par totālu mājsaimnieci. taisu ēst, kārtoju māju, pieķēros drēbju čupai "jālabo" (uzradās jaunas drēbes :), lasu grāmatas un domāju, kā smukāk lai sazīmē peonijas, praktiski gan vairāk to meklējot par rozēm, jo tās šķiet vienkāršākas. protams, visvienkāršāk ir tās peonijas paņemt un nopirkt, gan jau kāds cits ir sazīmējis un sakrāsojis tieši tā, kā es gribu. esmu pārāk nepacietīga, lai tagad ņemtu un trenētu roku, mācītos par kompozīciju un vēl simts lietas, lai tikai dabūtu to vienu bildi.
anyway, kur es paliku. ā, jā, mājsaimniece, kas ir vispār aizmirsusi par darba eksistenci un līdz ar to ir visnotaļ happy. mīļais teica, ka kādā laboratorijā sameklēs vīrusu, lai es vislaik šitāda esmu. smadzenes gan mēģina kko sačakarēt, stāstot, ka vajag izdarīt to un šito un vēl kko, nevis baudīt procesu. ja tic prisjolkovai, tad tas ir vīrišķās enerģijas ceļš, uz rezultātu. jāsaka, ka man viņa kopumā kaitina mazāk kā citi vēdiskā tipa bla bla, jo te vēl ir šis tas iepīts, kas smuki saskan ar citās, nopietnākās vietās, saņemto. un tā nu tas ir, ka, staigājot pa māju, un darot miljons sīkumus vienlaicīgi, jūtos labāk, nekā 8 h darbā mēģinot sataisīt 1 perfektu dokumentu uz x lpp.
nekur negribās skriet un neko negribās darīt. nez, cik tur slinkums, cik slimošana, cik tā saucamā sievišķība.. |
