labi tie annas psiholoģijas iedvesmas stāsti: PAR SIENU UN NAGLĀM
Reiz dzīvoja jauneklis, kuram bija neciešams raksturs. Kādu dienu tēvs viņam iedeva maisu ar naglām un teica:
– Ikreiz, kad zaudēsi pacietību un uzkliegsi kādam, iedzen šajā sienā naglu.
Pirmajā dienā puisis iesita sienā trīsdesmit piecas naglas. Nākamajās dienās viņš sāka piedomāt pie savas rīcības izpausmēm un viņam vajadzēja aizvien mazāk naglu. Līdz pienāca diena, kad viņš vairs neiesita nevienu naglu. Puisis to pavēstīja tēvam, kurš teica:
– Tagad izvelc no sienas naglu ikreiz, kad būsi spējis savaldīties un saglabājis pacietību.
Pienāca diena, kad sienā vairs nebija nevienas naglas – dēls bija iemācījies tikt galā ar savu emociju izpausmēm. Viņš lepni rādīja tēvam sienu, kurā vairs nebija nevienas naglas. Taču tēvs teica:
– Redzi, tu esi izņēmis visas naglas, taču sienā diemžēl palikuši caurumi, un tos nekas nespēs padarīt nebijušus. Tāpat kā atvainošanās nespēj pilnībā dzēst tās rētas mūsu mīļo cilvēku sirdīs, ko esam tiem sagādājuši. Tāpēc labāk divreiz padomāt, pirms kādu aizvainot vai sāpināt. | 
