| Apr. 8th, 2014 @ 03:52 pm . |
|---|
konstatēju, ka darbā visa tā čupa ar lietām, kas nav pabeigtas, patiesībā nav pabeigtas tikai mazliet. ir palicis tieši tas mazais gabaliņš, lai visu sakārtotu un noliktu, lielais darbs jau ir paveikts. bet nē, es tai brīdī, kad viss ir svaigs un darāms, nesaņemos to izdarīt, atlieku uz kaut kādu mistisku laiku nākotnē, kad tam būs laiks. interesants novērojums par sevi. varu domāt, kur vēl tā daru. un piesēsties, lai novestu līdz galam. kā reiz tas ir tas, ko tagad daru. jo darbi dzīs darbus vienmēr, tas vienkārši ir jāpieņem kā nemainīgs fakts. un jāatrod savs komforts starp to visu. |
