| Oct. 2nd, 2013 @ 03:58 pm . |
|---|
man kādreiz šķita, ka pārlieku liels optimisms par savām spējām un ātrumu, kādā kaut kas notiks un ko varu izdarīt, izteikti piemīt tikai man (jo visvairāk redzu :) un raksturīgs jaunībai. jo negribās skatīties uz patieso realitāti un ņemt vērā nogurumu, to, ka ne vienmēr sanāk pozitīvais variants etc. bet patiesībā tas tāds vispārējs jautājums. jo cilvēkam kā tādam ļoti gribās ticēt, ka notiks tā, kā gribās. un diezgan bieži aizdomājos par to darba sakarā. ka tieši uz šādu cilvēcisku ticību tik bieži balstās 'bad planning', jo nav ierēķināti pat visparedzamākie riski un aizkavējumi, sasolīti kaut kādi mistiski termiņi, kurus tāpat nākas nreizes pagarināt. |
