| Mar. 27th, 2012 @ 08:29 pm . |
|---|
Šovakar suņlaukumā sapriecājos, ka savējo tomēr uzreiz neatlaidu no pavadas, jo tur esošais suns likās ļoti līdzīgs haskijdraudzenei. Tomēr nebija un pirmais sveiciens no viņa bija mešanās virsū, tad apošņāšanās un tad atkal sparīga rūkšana un ķeršanās manējam kaklā. Dabūja no manis pa galvu un tad jau saimniece savāca. It kā jau, ja ne ikdienā ierasta, tad vismaz iespējama situācija, tomēr abiem mums stresiņu un adrenalīnu nedaudz uzsita. Noderīgs atgādinājums par otru realitāti, kuru ikdienā mēdzu aizmirst. To, kas pazūd aiz ērtiem dzīvokļiem un ikdienišķām problēmām. To, kur ir zobi un nagi, kur nāves un dzīvības maiņa ir ikdiena un dzīvība ir krietni plikāka un patiesāka. |
