| mans klikšķis |
[9. Maijs 2014|16:34] |
tas notika šīs nedēļas sākumā. laikam pirmdien. pārnācu mājās, gribēju taisīt salātus. lai noliktu dēlīti uz plītsgalda, nācās uzmanīgi stumt uz priekšu netīru krūzīšu baru. pastūmu, dēlītim vēl aizvien vietas nebija. izēstā panna traucēja. noliku pannu uz galda. un tad man pēkšņi - klikš - prātā ienāca doma. var taisīt ēst tikai tad, kad novākti netīrie trauki. savācu un saliku traucenē visu, ko varēju salikt. apskatījos. nē, vēl garšvielas jāieliek skapītī. rotaļlietas no galda jānovāc. kad vairs nekas nebija novācams, taisīju savus salātus.
tālāk sākās dzīve pēc klikšķa. kaut kā allaž ieejot virtuvē pamanījās kāda lietota krūzīte, kuru priecīgi ieliku traucenē. paspodrināju virsmas arī. pēc tam apskatījos un nopriecājos. pirms katras ēst gatavošanas smuki visu novācu. liekas jau nekas īpašs, bet agrāk man uz jebkādu virtuves kopšanu bija stipri jāsaņemas, un parasti tur izskatījās kā pie hoarderiem.
man vienai radiniecei reiz dēls bija smagi aizrāvies ar azartspēlēm, bija nospēlējis dzīvokli un jau ilgāku laiku bēguļoja, jo piedzinēji viņu spīdzināja, ja noķēra. deviņdesmito gadu beigas. tad viņa pēc apmaksātas tantītes ieteikuma regulāri gāja uz baznīcu un lika par dēlu svecītes, un pildīja vēl kaut kādus rituālus. kādudien dēls teica, ka viņam kā migla no acu priekšas pazudusi, viņš pēkšņi sapratis, ka nav jēgas spēlēt azartspēles, ka tur neko nevar iegūt. nu un beidza, un nespēlē vēl aizvien. alkoholu arī atmeta.
varbūt kāds arī par mani būs svecītes licis, nezinu.
es nezinu, vai tas ir uz mūžu. tikai gribēju dalīties iespaidos par klikšķi.
tas vienkārši vai nu ir vai nav. nav jēgas cilvēkam moralizēt, ka kārtīga virtuve ir forša, un ka vajag saņemties, audzināt raksturu un ko tur vēl. cilvēks uz dažām stundām pacentīsies, bet tālāk viss būs kā parasti. tas ir gluži kā ja es parastajam vīrietim mēģinātu iestāstīt, ka ir tik forši krist kārdinājumā uz vīriešiem. pat ja viņš man uz kādu laiku noticētu, drīz vien viņš pamanītu, ka krīt kārdinājumā uz pavisam uz ko citu.
attiecīgi - vai man tagad ir vērts dresēt mazmurkšķi? nav. viņam nekas nav noklikšķējis.
un atceros, 5 gadu vecumā man pie vecmāmiņas bija jāmazgā un jāslauka trauki, bet vienīgais rezultāts, kas palicis atmiņā, ir vainas apziņa, jo man nemitīgi kaut kas saplīsa. no šādas darbaudzināšanas nebija nekādas jēgas.
nu tātad ja kāds nav tāds kā jūs - viņam vienkārši galvā kaut kas nav noklikšķējis.
un vēl, kad kāds kārto virtuvi, es parasti jūtu vainas apziņu. arī tas bija lieki, ja tas otrs kārto virtuvi ar labpatiku. nu ķipa tā kā cibā sēž. |
|
|
| kārtība 10 |
[20. Feb 2014|19:26] |
es nolēmu, ka mums mājās vajadzētu kļūt mazliet kārtīgākiem. plāns ir tāds. mēs nevis uzreiz kļūstam kārtīgi, bet pa gabalam. vispirms mēs visi sāksim ļoti kārtīgi atnesties pret savām drēbēm. katrs aiz sevis vienmēr savāks un noliks definētās vietās. neviens te nav bez grēka, bet it īpaši špidrlka.
dažus mēnešus vēlāk kārtīgumam pievienosim grāmatas. tad klučus, gultu un tā tālāk. tā kā jaunās prasības attieksies uz visiem, tad mēs automātiski kļūsim viens otram par atbalsta grupu. kā jūs domājat, vai tas varētu strādāt?
---
upd. tam vajadzētu strādāt. tikai mazliet jāpieskata bērni, kad viņi kaut ko dara ar drēbēm. viņi jau tāpat ir daudzmaz jāpieskata lai, piemēram, nesit vienu nost. un kaujas viņi biežāk nekā pārģērbjas, tā ka projekts šķiet paceļams.
galvenā problēma ir mazmurkšķis, kas trīsreiz dienā pārģērbjas, bet pilnīgi nejūt, ka drēbes izmētā uz visām pusēm. bumbierenes un sieriņus pa visām gultām, pidžamai nekad nav abi gabali vienuviet, kleitas viņa noglabā augšā divstāvu gultā, kas ir virs mana acu augstuma, un tad nepieskatīta tām kleitām pa virsu uzklāj palagu un segu un kādu nedēļu guļ virsū. te ir iespējas. pārējie - nu laulenis savus sieriņus un džemperus savāks un es varbūt arī, ja bērni mani pieskatīs. |
|
|
| mājas kārtošana x |
[29. Jun 2013|11:43] |
tā ir attīstījušies mani centieni pieņemt sevi tādu, kāda esmu. no priekšstata par sevi kā nevīžu esmu attīstījusi priekšstatu par sevi kā pedantu.
aiz nemazgāto trauku kalna ir veļas žāvētājs. kad laulenis sadomā karināt no vešenes izņemto veļu, es satraukti visu noņemu un sakārtoju pa savam. dvieļus un kreklus sparīgi izpurinu, lai viņi pēc žūšanas izskatītos kā gludināti, dvieļus rūpīgi karinu pa strīpiņu un vidū, virskreklus uz pakaramā, un tamlīdzīgi. es: pedante.
šis ir turpinājums garam seriālam par mājas kārtošanu; kādreiz satagošu. |
|
|
| mājas kārtošana x |
[29. Jun 2013|10:24] |
tā jau skaitās, ka es baigi nekārtīga. putekļus slauku reizi trīs gados un grīdas mazgāju tikai ciemiņu gaidās, un ciemiņus neaicinu, lai nebūtu jākārto māja. ciemiņi pieraduši pie neaicinājuma un piesakās ne biežāk kā reizi 4 gados.
bet uz manu radinieku (kuri regulāri mazgā un slauka) fona es izrādos pilnīga pedante. pietiek uz pāris stundām atstāt bērnus ar ōmiņu vai senci, lai visas galda spēles būtu izrautas no vietām un sabērtas uz galda lielā kaudzē. pēdējoreiz mz ar ōmiņu izgāza biezai pužļu grāmatai visas lapas reizē tā, ka es nolēmu vairs to grāmatu kopā nelikt, saliku visu lielā maisā un atdāvināju prom. šorīt pilnīgi izslaucīju un sakārtoju visu māju, lai saprastu, kur laulenis ar bērniem padējis ķīniešu dambreti, no kuras palicis tikai viens kauliņš. kad kāds ar to spēlējas, es nenolaižu acis no pirkstiem, un pēc spēles visam nekavējoties jābūt kastītē un konkrētā vietā plauktā, kauliņus pirms tam pārskaitu. dambretes kastīti tā arī neatradu; pēdējās ziņas ir, ka to ievilcis mz. akvareļu krāsas manā izpildījumā tūlīt pēc zīmēšanas ir jānovāc, citādi piedraudu, ka bērni tās ilgi nedabūs, un viņi zina, ka galda laicīgas un pašrocīgas nenomazgāšanas gadījumā es tiešām tās krāsas uz vairākām nedēļām nolikšu uz skapja. dārgo radinieku izpildījumā tā ķēpa var stāvēt uz galda vairākas dienas, un pamazām noklāties ar sīko lego, "skaiti ar lācēniem" bumbiņām, metamkauliņiem (tie mums 10 un speciālā trauciņā, kam speciāla vieta plauktā) un neskaitāmiem papīru atgriezumiem.
tā lūk. esmu pedante. jūtu, ka pedantismā ir kaut kas agresīvs. kad ciemosities pie manis, tad ziniet, ka pužļu grāmatai var likt tikai vienu lapu, un nākamo lapu var dabūt vien tad, kad iepriekšējā sakrāmēta. spraužamie pužļu kluči plauktā ir pa kreisi, tālāk piramīda, līmes, princešu kartiņas un pūka pužļukluči. tālāk vēl 20 kastiņas, katrā kas savs un nesajaukts. magnētiskās zivis virs haligali un nevis otrādi. |
|
|
| mājas kārtošana x |
[22. Maijs 2013|11:26] |
piedāvāju izgudrotājiem ideju. īpašu atvilkni, ko piestiprināt zem gultas vienā pusē, kur lauleņiem mest savas zeķes.
(sakarā ar mz izraidīšanu no dārziņa esam mājās. kārtoju māju, kur nekārtība sasniegusi kritisko masu un sāk pašsakārtoties.) |
|
|