| puķu dobe |
16. Jun 2008|00:07 |
manā puķu dobē atkal līdz pilnībai atkal ir tālu. armērijas, mārsils un klājeniskā neļķe zied vienā klājienā, viens aizsedz otru un saplūst. arī fiziski - neļķe ar mārsilu ir ieauguši viens otrā. varētu būt daudz efektīgāk izskatīties, atsevišķi mārsils, tad augšā neļķe, un armērijas kā timpāni pie takas. turklāt lavanda pēkšņi sakuplojusi tik milzīga, ka armēriju aizsedz. turklāt ir vasaras sākums, kad visiem dobes ir diezgan tukšas; tad katrs sīkziediņš ir ļoti jāizceļ! bet man viss zied vienā malā, neļķe un daļa mārsila vispār uz nogāzes pret krūmu; turpat blakus lauztā sirde aizsedz rozā margrietu, un tā nemaz nav pamanāma, ja īpaši neskatās.
arī pagājušovasar daudz kas bija ne tā, kā gribu. tas bija šīs dobes pirmais gads. bet kā tu ziedēšanas laikā pārstādīsi; jāatliek uz rudeni. bet rudenī visur vēl zied lauvmutītes, tās zied līdz sniegiem. brīvas vietas dobē nav. un pavasarī jau aizmirsies, ko kur vajadzēja pārstādīt.
jā, izlabošu jau. nākamgad būs labāk.
un tā visu laiku. lielziedu vīgriezes neuzziedēja, laikam viņām gads vajadzīgs, lai ieaugtos. dzeltenpuķītes arī tā ne visai, bet nākamgad gan būs labas. tulpes nākamgad salikšu smukākā konfigurācijā.
pa puķudobi rakājoties vairāk kā jebkur citur jūtu, kā joņo gadi. es tos roku ar dakšu un taustu ar pirkstiem. iestādu plīvurpuķi - viņa ziedēs tikai pēc gada. un re, gads ir pagājis, nez vai šogad uzziedēs. sveķenes tagad jāsastāda tā, lai pēc gada tās ziedētu kā mākonis. un atkal gads pa pakaļu.
varbūt pēc kādiem 100 gadiem man izdosies tās puķes salikt ideāli efektīgi. vai 50. |
|