| sekmējoša uzvedība |
[14. Dec 2007|09:56] |
izlasīju grāmatā, ka to sauc par sekmējošu uzvedību - ka sīcis smaida, ja ar viņu pareizi un patīkami rīkojas. vispār jau sīcis varētu dzīvot arī nesmaidīdams, bet tad ir risks, ka pieaugušie ar viņu nepareizi un nepatīkami rīkosies. tāpēc jāsmaida.
nesmaidīgie vai mazsmaidīgie bērni, piem., neredzīgie, ir pakļauti lielākam vardarbības riskam ģimenē, sekmējošās uzvedības trūkuma dēļ. tāpat, saskaņā ar statistiku, lielāks vardarbības risks ir priekšlaicīgi dzimušajiem. tas gan skaidrojams ar to, ka šie bērni pirmās dzīves nedēļas pavada sliomnīcā šķirti no mātes, bet mātes mīlestības "ieslēgšanai" ir svarīgas pirmās stundas.
tas nu tā. mana sīce ar savu priecīgo smaidu manāmi visu diriģē. visu dabū, ko viņai vajag!
viņa jau no pašas dzimšanas zina, ka "ar medu var noķert daudz vairāk mušu nekā ar etiķi".
es tikai aizdomājos - kāpēc tik daudzi pieaugušie šo iedzimto gudrību ir pazaudējuši. ka viņi domā, ka ar nelaipnību varēs panākt vairāk nekā ar laipnību. |
|
|
| Comments: |
Manai mammai pirmo reizi iedeva 3 dienas pēc iedzimšanas un par mīlestības trūkumu noteikti nesūdzos :) Vienmēr gan esmu domājusi ka nez tas ietekmēja mūsu attiecības, varbūt tāpēc es esmu tik ļoti pati par sevi, ka jau no piedzimšanas brīža biju viena pati?
tā jau ir tikai statistika, nevis katrs gadījums. ja vecāki draudzējas ar galvu vai sirdi, tad viņi lieliski rūpēsies pat par adoptētu bērnu.
bet jā, tā ir mistērija, kas notiek ar bērnu pašā sākumā ... | |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}