| mātes lomas ietekme uz personību |
25. Jul 2015|08:56 |
nesen pamanīju, ka es jau labu laiku vakaros ņipri iesaistos iekš bērnu villošanās par gultā ņemamo mantu. es parasti sev izvēlos Peli Rasmu par gultas dzīvnieku, un arī pieskatu viņas atrašanos pie mana spilvena. kad es biju sīka, es nekad nelietoju mīļmantas un tamlīdzīgi, un vispār laikam nespēlējos. es biju kaut kāds ērms no bērna, kas tikai apčurājās, ja uz viņu ciešāk paskatījās.
vēl, protams, aug mana prasme uz visādu muļķību runāšanu. pilnīgā autopilotā es stāstu mazzaķim, ka jāiet uz podu vien tādēļ, ka pods vēl nav paēdis brokastis, un viņš vēlētos to un to. un citādāk. mēs visi no mazzaķa mācāmies radošumu (ne tikai poda jautājumos), bet it īpaši es, kam nekad tāds nav piemitis.
man liekas, tālu vairs nav brīdis, kad es Peli Rasmu ikdienā nēsāšu līdzi, un ar viņu runāšos. |
|