| paika un depresija |
17. Jun 2015|10:23 |
http://www.feelguide.com/2015/01/06/new-research-discovers-tha-depression-is-an-allergic-reaction-to-inflammation/
New Research Discovers That Depression Is An Allergic Reaction To Inflammation
neesmu pārbaudījusi, no kurienes šiem rakstiem (tādu ir daudz) aug kājas, un vispār neesmu rakstiem pievērsusies, bet šī vispār ir lieta, par ko pēdējā laikā mazliet domāju - ka kāds būtu varējis pētīt. (īsumā)
diezgan neveikli par to raksta Terija Vōla. ka bez kaut kādām vielām nevar pienācīgi darboties neiromediatori (neurotransmitters), kaut kā pietrūkst, un cilvēks sajūt vispārīgu sanīkumu un depresiju. tālāk viņa, protams, stāsta, ka trūkstošās vielas dabonamas ar veselīgu uzturu. pamatojumam viņa saka, ka depresija daudzos (ne visos) gadījumos taču ir ārstējama ar ķīmiju. un tajos gadījumos, kur ķīmija nepalīdz, pietrūkst vēl kādu citu vielu. atsaucēm nesekoju.
protams, te visi iekliegsies, kā, mani taču reiz bērnībā par resnu nosauca, kā lai es tagad nezaudēju dzīvesprieku uz turpmākajiem 40 gadiem!
bet daudzus cilvēkus nosauc par resniem, un daži no tiem necieš no vispārēja nespēka visas dzīves garumā.
bet tagad atpakaļ pie aktuālās tēmas. man, protams, arī ir bagātīgi iemesli visu dzīvi raženi depresēties. pilnīgi objektīvi, to katrs p-ists apliecinās. kopš bērnības laikiem es tad arī depresējos. pirmo reizi pašnāvības veikšanu apsvēru kaut kad 15 gadu vecumā!
nu jau kādi 4 mēneši esmu uz diētas, vairāk vai mazāk. gandrīz neēdu maizi, tikpat kā nekad (varbūt reizi nedēļā) neēdu neko ar olām, gandrīz nemaz (bet gadās, kad ir apvienotās ģimenes pasākumi vai arī kad nav ko ēst) neēdu piena produktus.
un kaut kā mainās attieksme pret dzīvi. pret dzīvību. kaut kas pilnīgi citādāks. grūti noformulēt. kaut kāds dzīvesprieks, kas nav mani piemeklējis kopš 21 gada vecuma. tas, ko laikam sauc par enerģiju.
pieņemu, ka man ir kaut kāda piena produktu vai olu nepanesība. tas neizpaužas nekādā akūtā veidā, tikai imūnsistēma klusi cieš un dara riebeklības.
nav manīts arī, ka kāda produkta nepanesības simptomu apraksts sastāvētu tikai no tādām lietām kā mērenas suicidālas noslieces un nepieciešamība ilgāk gulēt.
(jā, pēdējos mēnešos rītos mostos pirms sešiem. ja iepriekšējā vakarā badīgi noriju trīs sīču biezpiensieriņus vai tamlīdzīgi, tad pie izdevības guļu līdz deviņiem; šim pievēršu uzmanību jau ilgāku laiku; te ir iespējas diezgan lineāriem eksperimentiem.)
bet es ar šo nevienam neko netaisos ieteikt vai mācīt dzīvot. lietas izrādās diezgan sarežģītas, neskaidras un visādas. |
|