| diēta pēc 3.5 mēnešiem, atskats |
28. Maijs 2015|10:22 |
diētoties sāku februārī,
sākumā pamazām un tad uz pilnu klapi, kādu laiku jutos gauži švaki no lielajām pārmaiņām (laikam vajadzēja zarnās jaunai mikroflorai izaugt), tad jutos tīri labi, un tad kādā brīdī (pēc pāris mēnešiem) sāku justies neparasti labi. apmēram tā kā vidusskolā. kad ir spēks un interese par pašas dzīvi. paskats spogulī arī tā kā 10 gadus jaunāks. dažas nedēļas dzīvoju šo neparasto sajūtu un jaunas dzīves sākumu baudīdama, bet tad atkal kaut ko pamainīju diētā un šitais beidzās. tad aizbraucu uz Vāciju, kur brokastīs ēd brēces (kultūrvēsturiskās kliņģerveida bulkas) un ko tur vēl, tagad lēnām stūrēju uz diētu atpakaļ, bet vēl visādi izbraucieni uz laukiem un vēl viskautkas tāds, kas neprovocē uz divlitrīgas dārzeņu bļodas dienišķu sagatavošanu.
tā nu sēžu un lauzu galvu, kas bija tas, ko es toreiz diētā mainīju? diemžēl neveicu ikdienas pierakstus. nekas jau nekad nav līdz galam un uz visiem laikiem, vienmēr kaut kas mainās. man liekas, es sāku brokastīs ēst ceptas olas un olu kulteņus, jo tie man ļoti garšo. un man liekas, ka ap to laiku man apnika niekoties ar sojas pienu pie rīta kafijas, pa kluso šad tad iešļukoju parasto, no pakas. tad vai vēlāk, neatceros. varbūt vēl kaut kas? bet tā vien liekas, ka viss te grozās ap pienu un/vai olām. varbūt ka man ir kaut kas slikts no piena vai olām! redzamas nepanesības nav, tikai kaut kādi ilgtermiņa -ūdi.
jā, man liekas, tas bija tad, kad nolēmu, ka izslēgšu pēdējos graudus, un savas brokastu auzu pārslas aizstāju ar brīnišķiem olu kulteņiem ar leftoveru dārzeņiem. pēc šādas malītes negribējās ēst līdz kādiem diviem dienā! un parasti kā kulteņa pienu tomēr lietoju sojas pienu. dažreiz parasto.
ieguglēju, un ne es pirmā, kam ienācis prātā kaut kas par pienu.
http://www.ncbi.nlm.nih.gov/pubmed/1291895
un kad tā padomā, tas tiešām ir pilnīgi pieaugušam indivīdam pats neiedomājamākais produkts, kas vien var būt. graudus vēl mūsu senči varēja kaut kur saēsties, bet regulāri nosūkt citas sugas indivīdus, nu nē.
tad man ienāca prātā rūpīgāk pameklēt, vai kāds klasiķis nesalīdzina Svanka un Vōlas diētas. Svanks, kā zināms, iesaka ēst diezgan veģetāri un gandrīz bez piena produktiem un laikam bez olām un gandrīz bez taukiem, un viņam ir pusgadsimta pieredze un lielas sekmes. bet pie šīs diētas ir ļoti grūti turēties. Grāmatas par Svanka diētu neesmu studējusi. Vōla ir daudz nesenāka, izārstēto cilvēku viņai vēl maz, un savā grāmatā viņa runā par visu ko, bet par Svanku klusē kā partizānis. bet viņa ļoti labi pārdod savas idejas. Viņas diēta balstās uz gaļu un dārzeņiem, kā arī uz piena un glutēna izslēgšanu dezinfekcijas līmenī.
piena un olu izslēgšana ir vienīgais, kas šīm abām diētām ir kopīgs. To tad arī varētu ņemt par galveno iemeslu, kāpēc šie abi autori ir sekmīgi ārstējuši cilvēkus.
te ir kritisks raksts ar abu diētu salīdzinājumu, mazliet smieklīgi http://donmatesz.blogspot.com/2014/03/the-wahls-protocol-paleo-magic-or.html
un, protams, D vitamīns, kas ir zināms arī bez viņiem abiem.
pārējais viss varētu būt arī opcionāli. |
|