| mm bask |
26. Nov 2014|19:30 |
ar špidrilkas basketbolu bija tā.
šorīt viņa nepakam negribēja uz turieni iet. it kā kāda meitene kaut ko ne to pateikusi, ta ar bumbu kaut kas nesanākot, ta vispār grūti. pierunāju šo iet ar apsolījumu, ka es aiziešu parunāt ar treneri.
trenere ir nereāli forša. cāļu māte un stingrība, viss līdzsvarā. es būtu gatava pie viņas trenēties dajebko.
aizeju, aprunājamies, nu tā un šitā, trenere stāsta, ka š ļoti progresējusi, ļoti cenšas, pēdējā nodarbībā tik labi driblējusi.
paliku skatīties treniņu.
tā neparasti. š ir tievkājainākais bērns visā grupā. un viņai tādi gaišpelēki legingi, pa gabalu izskatās pat ne balti, bet atmosfēras krāsā, un liekas, ka viņai spīd cauri.
pilnīgi caurspīdīgā radība cītīgi skrien, driblē un ko tur vēl. tikai spēka viņai nav daudz. citas meitenes - ja jāskrien, tad skrien, visos prasītajos veidos. nu kas tur liels, vajag-skrienu, nevajag-neskrienu, pie izdevības nohaltūrēju. tai pat laikā š nākas skriet no visa spēka, lai tiktu augumā daudz lielākajām meitenēm līdzi. nē, viņa pat nepaliek pēdējā, ir kāda trešā no beigām. bet vai man tā izskatās, ka citi vienkārši skrien, bet š visu dara ar maksimālo piepūli.
nu neko, aiziešu vēl kādreiz treniņu paskatīties. varbūt viņai pietrūkst atbalsta.
upd
atbalsts, jānudien. mazmurkšķis tur pēdējiem spēkiem skrien un driblē, atdod sevi visu, a mēs tikai - ā tev šodien basktbols? tad būšu pakaļ piecos.
no šodienas viss būs citādāk. |
|