| par puķēm |
3. Okt 2014|11:34 |
kad es vēl cerējos ar lauleni, viņš mēdza tusēt virtuvē un gatavot visādus ēdienus. vispār jau dažus, bet tie man ļoti garšoja. vēl viņš stāstīja, ka dažreiz domājot, ka varētu kļūt par pavāru. kad es atzinos, ka galīgi neprotu gatavot ēst, viņš teica, ka tas nu gan neesot svarīgi.
tas mani ārkārtīgi savaldzināja, ar visām izrietošajām sekām. (...)
ir gājuši gadi. laulenis pie plīts stājas stipri reti. es turpinu gatavot diezgan briesmīgi, bet kaut kā jau sevi un apkārtējos pabaroju. daži ēdieni man sanāk gluži labi, it īpaši pēc jūzera ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) tante receptes gatavotā sutinātā zivs dārzeņos. par to laulenis reiz teica, ka šīs zivs vien bijis vērts mani precēt. te tev nu bija "nav svarīgi"!
tā kā es gatavoju ēst diezgan briesmīgi, bet varbūt arī citu iemeslu pēc, laulenis dažreiz ķeras pie ēst gatavošanas. reiz mēs mašīnā braucot noklausījāmies radiopārraidi par marinādēm, un tagad nu laulenis gaļu marinē. tā kā viņa mīļākais dzīvnieks ir vista, viņš šo vistu liek bļodā, bļodu pielej līdz malām ar etiķi, pieliek sāli un piparus un kaut ko pēc iedvesmas. iemarinē no rīta, vakarā vispirms vāra, pēc tam cep uz cepeškrāsns grilla. rezultāts diezgan garšo pēc etiķa.
nu kā lai saka. citām sievietēm vajagot, lai viņām dāvina puķes un ko tur vēl. man tās dekapitētās puķes vienaldzīgas; lai jau aug kur iesējušās. man labāk ka uztaisa ēst. bet iespējams, ka tā pēdējā vista nebija pilnīgi ideāla. tomēr priecīgi apēdu. es ēdu visu.
vakar apciemoju kulināro autoritāti tanti. tikusi galā ar pieklājības frāzēm ķēros pie lietas un izvaicāju par marinādēm. viņa neķēra gluži pie sirds un neģība uzzinājusi par etiķī peldināto vistu. pieklājīgi teica, ka vistai etiķi pat rādīt nevar, ka etiķī vista kļūst sausa un cieta kā papīrs un pazaudē jebkādu personisko garšu, ka vistu vajag marinēt vienu, maksimums divas stundas, un ka viņa par šo vistas un etiķa gadījumu esmot pilnīgā šokā.
viņa izstāstīja vairākus marinēšanas variantus, kā arī dažas receptes, un es visu pierakstīju. tas varētu darboties, ja jau divas citas tantes receptes mūsu mājā darbojas.
tikai zināma dilemma. es, protams, pilnībā ļaušos kārdinājumam laulenim izstāstīt, ka tanti no mana etiķa stāsta sarāva krampji un tad viņa krita ģībonī un man vajadzēja izsaukt ātros. bet labi tomēr, ka laulenis man kādreiz uztaisa ēst! esmu gatava ēst visu.
(šito es jau vakar vakarā uzrakstīju, bet kļūdas dēļ neiepostēju, tāpēc teksts tāds piektdienas vidus steigā neiederīgs.) |
|