| putekļi |
24. Aug 2006|12:51 |
Es beidzot saprotu, kur slēpjas mana atšķirība attieksmē pret mājas kārtošanu.
Ir man radiniece, kas katru dienu apstrādā dzīvokli ar putekļu sūcēju, kaut dzīvo tur viena pati. Ir ļaudis, kas slauka putekļus vai ik dienu, kaut gan tie (putekļi) vēl nav redzami. Tas tiek sagaidīts arī no manis. Es dažreiz cenšos, bet aizmirstu vai negribas.
Nu lūk. Mana attieksme pret nekārtību ir tāpat kā pret ražu. Nevar, piem., negatavas zemenes dārzā plūkt, ir jāgaida, kad nogatavojas, tad tik ir īstais ievācēja gandarījums.
Piem., tukšu pagulti slaucīt ir gluži kā nepļautu un nepieaugušu pļavu grābt, nekāda prieka. Prieks ir tikai tad, ja tur atrodas tādi reāli putekļu kamoli! Vēl labāk, ja tur ir vairāki sieriņi! (Par pērno džemperi nerunāsim; tādus priekus dabas māte sagādā reti.) Gandarījums, atradēja prieks utt.
varbūt tā ir orientēšanās uz rezultātu un nevis uz procesu :)
tie, kas putekļus slauka katru brīvu brīdi, kā ar jums? |
|