| aizaizaizvakar mazajā dīķī |
10. Maijs 2007|18:42 |
(skarba atmiņa)
pirms trim nedēļām, vēl pirms lielā sala, daži krupji vai vardes ietriepa dīķīša stūrī lielu piku kaviāra. to tad es katru nedēļas nogali aplūkoju - mazas caurspīdīgas bumbiņas ar nekustīgiem komatiņiem iekšā. pabrīnījos, ka zivis nav apēdušas.
pagājušosvētdien bija ļoti silts laiks.
no rīta nekustīgie komatiņi vēl bija savā vietā, tikai stipri paaugušies.
pēcpusdienā komatiņu kolonijā viss bija citādi. viņi bija izlīduši no savām mājiņām un kā mazas melnas lentītes visi spirinājās pikas vidū. un - ak šausmas! - tika ēsti. viņu barā staipījās vairākas melnas dēles, un tad vēl tur bija tāds briesmīgs garš tārps, garumā un krāsā tā kā pļavas ķirzaka, gandrīz zīmuļa resnumā. plankumains!
līdz vakaram gandrīz visi kurkuļi bija apēsti. |
|