| mazzaķa hronikas - dakšiņas |
31. Jul 2013|11:24 |
mazzaķis (3.5) paņem divas dakšiņas, baksta kātus pret šķīvi.
- ko tu dari, vai spēlē mūziku?
- nē. dakšiņas dejo.
tālāk mz sāk dakšiņas spraust ar zariem kopā. tās sazobotā veidā ir kustināmas visādos veidos. viņš rāda, ka te ir podziņa, kas jāpiespiež; podziņu piespiežot dakšiņas no taisna leņķa pārvietojas gandrīz paralēli. tā viņš kustina dakšiņas minūtes 10. pēc tam viņš sāk dakšiņas visādos veidos staidzināt pa galdu. to darot viņš izdod dīvainas skaņas, piemēram, pēkšķ ar līdz galam izbāztu mēli.
- ko tagad dakšiņas dara?
- viņas nes viena otru opā. nē, kururagā.
ja es nebūtu lasījusi par iztēles spēlēm, labo puslodi un par logopēdiskiem vingrinājumiem, es stipri brīnītos. nē, es tik un tā stipri brīnos. ja mazmurkšķim piedāvātu rotaļāties ar divām dakšiņām, tur nekas nesanāktu. mz ar tām dakšiņām spēlējas ilgāk nekā mm ar dažu labu uzdāvinātu dārgu mantu.
tas bija no sērijas, ka mazzaķis nekad nesūdzas par garlaicību.
un no sērijas, ka ka viņš nepieprasa, lai ar viņu runājas. pat ja es esmu blakus, viņš neliekas zinis, un dara nodomāto. viņš pa laikam jāizrauj ārā no fantāziju pasaules, lai iemācītu runāt un citas lietas. |
|