|
3. Jul 2013|10:41 |
|
kaut kā tagad aizvien vairāk sanāk mana taisnošanās. es maz satieku paziņas, un par izglītību nerunājam. un bērnu pašrocīga mācīšana vispār ir kaut kāda tabu tēma. mz pa laikam iet uz bērnu dārzu. pirmā bērna sakarā regulāri saņemu labas atsauksmes. man labāk patīk, ja mani uzskata par labu māti, nevis par tādu, kas pilnīgi atstāj bērnu novārtā. audzinātājas un bd vadītājas acīs kaut vai. bērnkopība ir mana ikdiena un pamatnodarbošanās. tu, piemēram, ikdienā ej uz darbu un ceri, ka tavs sniegums ir daudzmaz akceptējams. ja tava priekšniecība uzskatītu, ka tu totāli nejēdz, ko dari, tu, iespējams, dažreiz justu diskomfortu (pieņemot, ka aiziešana no darba nav iespējama). nu un es tikai gribēju pažēloties, un tagad man nākas taisnoties par to, ka esmu parādījusi savas vājās vietas. |
|