| total transformation program 1 |
9. Feb 2013|13:53 |
vasarā lasīju grāmatu par jūtīgajiem bērniem, http://klab.lv/users/kihelkonna/tag/hsc . tur visus vecākus, jūtīgus un nejūtīgus, aicināja kļūt vēl iejūtīgākiem nekā viņi jau ir. vienlaikus bija teikts, ka vajag stingrību un disciplīnu, bet pilnīgi nemaz tālāk nebija izvērsts, kā to stigrību realizēt. attiecībā uz disciplinēšanas aspektiem tikai bija ieteikts izlasīt grāmatu "power struggles".
nokačāju. tur atkal ir teikts, ka vajadzīga stingrība un robežas. bet tālāk visa grāmata izplūst par to, kā pret bērniem būt vēl iejūtīgākiem un kā visādos veidos ar viņiem savienoties. un gandrīz ne vārda par to, ko darīt gadījumā, ja bērns vienkārši neklausa un kāpj uz galvas.
varētu padomāt, ka amerikāņi tikai klapē bērnus un viņiem ir armijas disciplīna. un tāpēc iejūtība te ir vienīgā, par kuru jāatgādina.
tomēr centos ievērot ieteikumus un vēl visādos veidos savienotiesar bērniem. rezultātā uz vasaras beigām sajutu uzmācīgu vēlēšanos nošauties. ilgi nesapratu, kāpēc es neizskaidrojami slikti jūtos, vai esmu ko sliktu apēdusi vai kā. kamēr man pieleca, ka mazmurkšķis man ir uzkāpis uz galvas un man šāda rangu tabula liekas nepareiza, tāpēc es jūtos slikti.
tai laikā mazzaķis atkal atsāka kauties. es bija veiksmīgi apkarojusi viņa kaušanos ar rokas pieturēšanu. bet tagad es agresijas gadījumā sāku pēc visiem ieteikumiem teikt, ka tu esi dusmīgs, tu esi bēdīgs un kāds tur vēl. pieaugošā aizrautībā mazzaķis sāka iekaustīt apkārtējos.
es neesmu nekāda lielā disciplīnas ieviesēja. manī iekšā nav atbildes. man patīk cilvēkus vērot un atbalstīt, nevis dresēt.
tad sāku domāt tā. ja es sākšu bērnus rupji disciplinēt - viņiem tā būs milzīga trauma. bet ja es nošaušos, tad bērni paliks bāreņos. palikšana bāreņos
tomēr bērnam varētu būt lielāka trauma nekā zināma disciplinēšana. tā nu ķēros pie mazliet citādāka literatūras avota. Total transformation program, http://www.thetotaltransformation.com/ un http://www.empoweringparents.com/
mazu daļu izlasīju, kādu laiku ņēmu vērā. bērnu uzvedība stipri uzlabojās un mana pašsajūta arī. pēc dažiem mēnešiem visu aizmirsu un bērnu uzvedība pasliktinājās. tā ka ņemšu un izlasīšu veco konspektu un lasīšu tālāk, un uzglabāšu visērtākajā vietā - cibā.
programmas autors (nu jau nomiris) ir ticis pamests kādā pagrabā, atrasts un adoptēts, mucis, ilgi dzīvojies pa cietumiem un kaut kā tur nācis pie prāta, ieguvis sociālā darbinieka izglītību, un viņa programma pārsvarā ir veltīta pamatīgiem problēmbērniem. un patiesībā arī viņa paša audžuvecākiem, kuri viņu audzināja pārāk maigi.
viņš saka, ka bērni trenē vecākus būt neefektīviem vecākiem, un vecāki ļaujas.
viņš iesaka ar bērnu nevis konektēties, bet diskonektēties. nejusties vainīgam un atbildīgam par bērna uzvedību - bērnam pašam par to jāuzņemas atbildība. padomāju, ka izeja būtu parastajā laikā konektēties un neuzvedības gadījumā diskonektēties, nudien.
viņš stāsta, ka pusaudža gados būdams narkoatkarīgs aplaupīja veikalu, pārnāca mājās un visu izstāstīja vecākiem. vecāki teica uķipuķi tikai nesatraucies. un samaksāja veikalam. autors saka, ja vecāki būtu nodevuši viņu policijai un ļāvuši pa pilnam baudīt savas uzvedības sekas, process nebūtu aizgājis aizvien dziļākos nedarbos. tālākajā grāmatā viņš, piemēram, iesaka vecākiem izsaukt policiju, ja bērns pa māju sāk psihot un lauzt mēbeles vai arī atklājas, ka viņš apzadzies, glabā narkotikas vai citādi pārkāpj likumu. viņš stāsta arī par ieteicamo vecāka uzvedību, apmeklējot savu bērnu cietuma kamerā. ar tādu, lūk, publiku viņš nodarbojas. testimoniāļos jaunieši stāsta, ka bez konkrētās programmas viņi nebūtu beiguši koledžu un sen pa cietumiem mētātos.
programma (kādu nu varēja nokačāt) sastāv no galīgi bāli ieskanētas grāmatas ar trūkstošām lapām un daudziem audiofailiem. neciešu audiogrāmatas. katrai nodaļai jāvelta vismaz nedēļa, paralēli jāklausās un jāpilda uzdevumi.
==================================================
==================================================
bērni nav savu nevaldāmo emociju upuri. necieņas pilna, nejauka un aizskaroša uzvedība ir
- egoisma izraisīta,
- apgūta un ar balvām atbalstīta (rewarded) uzvedība.
(jauks piemērs. puisis skolā vāra ziepes uz ziepēm, viņu vispār no skolas met ārā. vecāki saka - ai bērns galīgi saguris, aizbrauksim brīvdienās visi uz Floridu. autors saka - jūs taču apbalvojat viņu par slikto uzvedību. vecāki - ēē ēē nu brauksim tomēr.)
=================== testi, pēc kuriem var novērtēt, cik slikti ar konkrēto bērnu ir.
1.
mazmurkšķis nelamājas, nemūk no mājām, nezog, neplēš mantas, nekaujas, nedzer, nepīpē, nenarkojas, nepārēdas. tātad nav smagu uzvedības problēmu.
2.
toties dažkārt viņa neadekvāti uzvedas, ja jāuzklausa "nē", mājas noteikumi un ierobežojumi, pieprasījumi beigt spēlēties pie datora, jāceļas no rīta, jāiet gulēt, jāizslēdz tv. ja ir vismaz divi no šī saraksta (un te uzskaitīju visu, kas attiecas; atteikšanās pildīt mājas darbus utt vēl nav aktuāla), tad bērnam ir nopietnas problēmas ar atbildības uzņemšanos un autoritātes pieņemšanu.
===================== katrs bērns atrod citu interesantu veidu, kā organizēt savu slikto uzvedību.
- upuris. lai kas notiktu, bērns saka, ka visi citi ir vainīgi un viņš tikai upuris.
- visi citi rīkojas negodīgi. viņš pats arī, bet tas neskaitās.
- neviens mani nesaprot. šī nesaprašana un nevis viņa uzvedība esot problēma.
- vienpusējās robežas. visi respektējiet manas robežas, es citu robežas pārkāpšu, cik vien gribēšu.
- likumi ir šķēršļi, kas jāapiet ar attiecību palīdzību.
- lepošanās ar sliktu uzvedību, jo tā dod varu.
- jaunietis bieži zaudē paškontroli vai saka, ka ir to zaudējis, un tad veic agresīvas vai destruktīvas darbības. šī "kontroles zaudēšana" dod viņam aizvien lielāku varu pār apkārtējiem, jo visi baidās izraisīt kārtējo "kontroles zaudēšanu".
- ar nepieļaujamu uzvedību bērns māca vecākiem, kas būs, kad viņi nākošreiz nepakļausies un nedos to, ko viņš grib. atsakās iemācīties piemērotākas metodes mērķu sasniegšanai.
- pakļaujas negatīvai ietekmei, nepakļaujas pozitīvai.
- vēlēšanās. iztēlojas un sola lielus sasniegumus, neko neplāno un nedara.
- pārtrauc jebkuru vajadzīgu darbu, ja tas traucē viņam darīt to, ko viņš pats grib. aicinājumi pabeigt darbu tiek uzņemti ar kliegšanu, neatbildēšanu utt.
-
- nelaipnība, rupjība, melīgums.
- nepatiesa atvainošanās. piedod, bet ... tu pats biji vainīgs ... tas bija netīšām. autors iesaka bērniem mācīt teikt nevis "piedod", bet "es kļūdījos" vai tamlīdzīgi.
- panāk, ka vecākiem visu laiku jāaizstāvas un jāpamato savas prasības.
- bērns izdara daļu no viegla darba. kad vecāks atgādina par atlikušo darba daļu, bērns sāk visādi apsaukāties un izpausties.
============================ tagad šito piemērojam mazmurkšķim. ko viņš no tā visa izpilda?
1.
jaunietis bieži zaudē paškontroli vai saka, ka ir to zaudējis, un tad veic agresīvas vai destruktīvas darbības. šī "kontroles zaudēšana" dod viņam aizvien lielāku varu pār apkārtējiem, jo visi baidās izraisīt kārtējo "kontroles zaudēšanu".
ar nepieļaujamu uzvedību trenē vecākus dot, ko viņš grib. lieto nepieļaujamu uzvedību, kad viņa vēlēšanās tiek ierobežotas vai netiek atļautas. pretojas centieniem iemācīt viņam pieņemamu uzvedību vai problēmas risināšanas paņēmienus.
nereti viņa krīt savos raudienos, jo citādāk nevar. bet bieži viņa apzināti krīt savās histērijās un nereti pat piedraud - ja tu tā un šitā, tad es raudāšu!
pazīmes:
- "zaudē kontroli", kad kaut kas nesanāk.
- trenē citus izvairīties no šī bērna sadusmošanas vai jebkā cita.
- apgalvo, ka zaudējis kontroli pēc agresīva vai destruktīva incidenta.
- lieto dusmas, lai iegūtu varu pār lietām.
- panāk, ka visi staigā uz pirkstu galiem (walk on eggshells), kad jārunā par problēmām un atbildību.
2.
nepatiesa atvainošanās. piedod, bet ... tu pats biji vainīgs.
izvairās no kļūdu atzīšanas. kad atvainojas, tad vaino citus. saka "piedod" bez atbildības uzņemšanās.
mm kaut ko nogāž vai izlej.
- ?
- piedod.
- pacel!
- bet nu piedod, tas bija netīšām!
- bet tik un tā pacel!
- bet tas taču bija netīšām!
man, protams, prieks, ka neesmu mm ieaudzinājusi permanentu vainas apziņu kā savulaik man, bet ...
======================= un tagad par vecākiem. kādā veidā viņi šo interesanto uzvedību ir bērnam iemācījuši? ineffective pareting roles.
1.
uzvedība, kas man nav raksturīga:
- overnegatiator (bērns var pierunāt vecākus atcelt visus noteikumus; tā bērns mācās, ka jebkuras robežas ir apejamas).
- screamer (vecāks kliedz un lamājas; bērns mācās, ka vecāks ir viņa emocionālais vienaudzis un ka neviens nevar sevi kontrolēt).
- savior (vecāks aizstāv bērnu no visa, kas viņam grūts - no skolas disciplīnas, policijas utt; vienmēr nostājas bērna pusē, lai kādi ir fakti; bērns vispār neuzzina, ka par sliktu uzvedību viņam būtu kāda atbildība, viņš zina, ka vienmēr varēs kādu vainot, ka viņam ir visa vara un citiem nekāda).
- perfectionist - visu laiku kritizē bērnu par nepietiekamu sniegumu; nav nekāda "pietiekami labi"; uzliek neizpildāmas prasības; visu laiku salīdzina bērnu ar kaut kādu ideālo bērnu; visu laiku tur bērnu aizdomās par sliktiem nodomiem; neļauj bērnam priecāties par sasniegumiem. bērns mācās: no manis sagaida neveiksmi; nekad netici savām spējām; veiksme ir bīstama; slēp savas domas un sajūtas.
2.
uzvedība, kuru atrodu pie sevis lielākā vai mazākā mērā.
== botomless pockets
kaut arī es nepērku lietas, lai atpirktos no bērna, un neļaujos izdīkšanai, par vaikalu histērijām nerunājot, tomēr neprasu, lai bērns nopelna lietas.
vajadzētu - nauda ir nevis problēmu novēršanai, bet balva par cerēto uzvedību. Jānošķir vajadzības un vēlmes; ja tām neuzliek limitus, tad bērns neiemācās dot prioritāti vajadzībām pār vēlmēm un nedabū izpratni par lietu vērtību. kā nošķirt vajadzības un vēlme? visiem bērniem vajadzīgi sporta apavi. bet viņi grib super duper visdārgākos sporta apavus.
== ticket puncher - uzņemas atbildību par bērna slikto rīcību. man tas piemīt, bet mazā mērā. tipiski būtu vainot draugus un skolotājus uc sava lolojuma pavedināšanā, izstrēbt visus bērna ievārītos sūdus (samaksāt policijai par narkoatkarīgā bērna aplaupīto veikalu ), jebkuru sliktu uzvedību cenšas saprast un attaisnot. no tā bērns mācās, ka nav objektīva laba un ļauna un jebkura sliktā uzvedība tiks "saprasta", ka viņš nekļūdās un nav ne par ko atbildīgs un nav vajadzības laboties, jo visu slikto uzvedību izraisījis kāds cits. no tā visa mums ir vien raudāšanas izrāžu rīkošana omiņa mājā un mani centieni notiekošo kaut kā dzēst. bet ko lai dara, omiņš savukārt ir tipiski kā no nākamā punkta.
== Martyr - uzņemas bērna atbildību. man piemīt nelielā mērā, bet tur ir iespējas attīstībai. atkārtoti modina no rītiem, seko līdzi visiem dienas darbiem; ja bērns kaut ko neizdara, tad nevis liek izdarīt, bet samazina prasības. cenšas no bērna dzīves izslēgt visus stresus. tas, ko bērns iemācās - iemācīta bezpalīdzība (learned helplessness). jo mazākas spējas izrādīsi, jo mazāk no tevis prasīs. galvenais, ko bērns no tā secina - ka viņš nav spējīgs kaut ko paveikt, nopelnīt atzinību vai labot uzvedību. tāds pēc 40 gadiem sēdēs mātei uz kakla.
....
=== ieteikumi manam gadījumam.
apbalvojumi - uz mērķi orientēti, it īpaši greznie. ekstras jānopelna.
neapbalvot manipulācijas, lai piedabūtu bērnu labi uzvesties
nošķirt vajadzības un vēlmes
turēties pie likumiem, standartiem, vienošanām
pēc nepieļaujamas uzvedības - nekādas vienošanās
neatvainojies par savu bērnu
nemazini nepatikšanas, ko tavs bērns nodara
neaizsargā bērnu no dabiskām un likumiskām savas uzvedības sekām
ļauj bērnam kļūdīties un zaudēt
ļauj bērnam piedzīvot nelaimīgumu, vilšanos, nepadarot lietas labākas
=== ko sagaidīt tagad
sagaidi, ka bērns dusmosies.
================================
================================
nākamajā nodarbībā autors stāsta, ka ir statistika par (veiksmīgiem un neveiksmīgiem) pašnāvību izdarītājiem pusaudžiem. kādā pētījumā noskaidrots, ka 80% no viņiem necieta no nopietnas depresijas. viņi tikai nezināja, kā risināt problēmas. viņiem bija poor problem solving skills. attiecīgi vecāku pats galvenais uzdevums ir iemācīt bērnam problēmu risināšanas prasmes. un parasti nav nekādas jēgas depresīvajam bērnam dot zāles; no tām uzvedība neuzlabojas; labāk mācīt viņam to pašu problēmu risināšanu.
tālāk autors dod konkrētus ļoti praktiskus ieteikumus (ja viņš šitā, tad tu tā). turpmāk vēl.
bet nedomājiet, ka jūs tagad esat dabūjuši izlasīt grāmatu. katra rindiņa šeit atbilst vairākām rindkopām tur. |
|