| vēl par ēšanu |
3. Dec 2012|16:11 |
"kad mēs satikāmies, es svēru 48", šorīt sapņaini teicu laulenim, stāvot uz svariem (55.2).
"un man tad bija 72", tikpat sapņaini atsaucās laulenis (85)
pēdējā laikā viņš ir vājējis. nesenajā radu tusiņā visi pamanīja, ka viņš esot lieliskā formā un prasīja, ko viņš tādu ēd. viņi to prasīja man! it kā es būtu kāda teļkope.
viņš stāstīja par mistisko zaļo kokteili, ko es viņam vakarā dodot un viņam tad negriboties vairs ēst (radi pablenza uz mani manāmi satrūkušies).
vēlāk mēs to apspriedām un secinājām, ka iedarbīgākais lauleņa tievināšanās paņēmiens ir bijis tāds.
1. es izgatavoju vakariņās bezkrējuma mazeļļas salātus, pilnu trīslitrīgo bļodu. nu tur pilnīgi anti-omiņa salāti - tomāts, selerijas kāts, baklažāns, vēl kaut kas, čili pipari, tējkarote eļļas.
2. pati noēdu lielāko bļodas daļu (man tiešām garšo), kādu nepilnu litru salātu negribīgi atstāju laulenim un viņš tos noēd.
3. pēc tam viņš dabū parastās vakariņas. vecajos laikos viņam ar tām vakariņām nepietika un vēlāk viņš klusiņām devās uz ledusskapi un apēda veselu doktordesu vai veselu bundžu ar šprotēm eļļā vai kaut ko tamlīdzīgu. tagad viņam pilns salāts ar kuņģi, es gribēju teikt, pilns kuņģis ar salātu un vēl ilgi ēst negribas. i viss, 5 kg pagalam. |
|