| raw literatūra Patenaude 2 |
2. Dec 2012|07:40 |
apskatot čupu svaigēšanas grāmatu - viens autors likās saprātīgāks par citiem, tāpēc viņam pievērsos. viņam ir pērn iznākusi jauna grāmata un to varēja nokačāt.
Frederic Patenaude, Raw Food Controversies.
pats autors izskatās tā http://www.fredericpatenaude.com/ un viņam pašlaik varētu būt 36 gadi.
autors raksta pēc padsmit svaigēšanas gadiem un gandrīz neatgriezeniskas savas veselības sabojāšanas un 40 zobu caurumiem 4 gadu laikā. grāmatā viņš ļoti gari atstāsta savas dzīves vairākus gadus - kā viņš meklēja ideālo veselīgo diētu, kā atrada citus svaigēdājus un kā vairākus gadus aktīvi iesaistījās visās iespējamās svaigēdāju aktivitātes.
kad cilvēks kļūst par svaigēdāju, viņš neskaita kalorijas un neinteresējas par veselīga uztura pamatiem. viņš ēd augļus un dārzeņus, bet nez kāpēc jūt izsalkumu. pie izsalkuma viņš vaino atkarību no vārītiem ēdieniem un ko tur vēl, bet parasti tas ir vienkāršs kaloriju trūkums. piemēram, ja parastās brokastīs ir kādas 500 kcal, tad jaunizceptais svaigēdājs apēd kādu augli (labi ja 100 kcal) un brīnās, ka izsalkums neatstāj.
ja cilvēks ir tukls, tad kādu laiku šāda nepietiekama ēšana viņam liekas kaifīga un enerģiju sniodzoša, turklāt tuklums dilst. ja cilvēks kārns, nekādu kaifu viņš no tā nejūt.
tālāk viņš dodas internetā un skatās, kā lai dzīvo tālāk. un visas svaigēdāju lapas dalās ar receptēm. šajās receptēs visās iespējamās kombinācijās tiek samaisīti rieksti, avokādo, "svaigās" eļļas, "svaigie" saldinātāji un tā tālāk.
un gatavs. ja parasto cilvēku diētā (SAD, standard american diet) kādi 50% kaloriju nāk no taukiem, tad tāds svaigo riekstu un avokādo ēdājs taukos apēd 60 - 80% kaloriju. tauki paliek tauki. i piesātinātās, i nepiesātinātās taukskābes naski iesaistās visos tur holesterīnos un tamlīdzīgi.
turklāt svaigēdāji uzskata, ka ikviens vārīts produkts ir vienlīdz neveselīgs (vienalga, taukos vārīts virtulis vai tvaicēts puķkāposts) un ikviens svaigs produkts ir vienlīdz veselīgs. ja seno laiku svaigēdāji tiešām pārtika no augļiem un dārzeņiem, tad mūslaikos viņi atrod aizvien vairāk aizstājēju.
rafinētā sāls ir fui, bet jūras sāls vai kalnu sāls ir nekarsēta, tātad laba, kaut gan tas pats nātrija hlorīds vien tas ir, ar tik nelieku mikroelementu piedevu, ka tos citus mikroelementus labāk būtu iegūt no kāda dārzeņa, nevis sāls. eļļas ir fui - bet atrodas mehāniski spiestās eļļas, kur kaut kas ir labāks, bet tā tik un tā paliek eļļa, tīras taukvielas.
liela daļa svaigēdāju recepšu ir treknākas par makdonalda receptēm, tāpēc nav brīnums, ka svaigēdāji savu veselību nokar ātrāk par burgeru ēdājiem. te ir viens salīdzinājums - big mac un raw taco http://www.fredericpatenaude.com/blog/?p=1666 . vienā burgerā (big mac) ir līdzīgs daudzums tauku kā vienā avokādo, un ir svaigēdāji, kas dienā apēd 3 - 6 avokādo. konkrētajā tako receptē bez taukiem ir valrieksti, avokādo un makadamijas rieksti, un tauku sanāk trīsreiz vairāk nekā burgerā. ar to atšķirību, ka burgerā ir vairāk ogļhidrātu un cilvēks no tā jūtas paēdis; svaigajā tako ogļhidrātu ir mazāk un cilvēkam gribas ēst vēl.
cukurs ir fui, bet agaves sīrups ir ok, kaut gan tam nav atrastas nekādas būtiskas priekšrocības salīdzinot ar parasto cukuru. šokolāde ir fui, bet svaigi iegūtais kakao ok - kaut gan tas ir kafijai pielīdzināms stimulants un patiešām neveselīgs, ja lietots pārāk daudz. un tā tālāk.
ilglaicīgi tā ēdot cilvēks jūt enerģijas zudumu un citas vainas. tālāk viņš nolemj samazināt taukus un palielināt augļus. ja viņš samazina taukus uz kādu pusi, tie viņa uzturā tik un tā ir 40%. augļi viņa asinsritē dod ātros cukurus, tauki vēl aizvien ir turpat, un nu viņš jūtas patiešām slikti.
autors divus gadus dzīvojās pa Kaliforniju, strādāja dažādus darbus, kādu laiku pat bija pavārs. pamazām viņš jutās aizvien sliktāk un citi mēģināja viņu ārstēt. manuprāt, grāmatas kulminācija bija, kad kāda liela autoritāte nolēma, ka viņu vajag atbrīvot no žultsakmeņiem.
viņam vajadzēja izdzert krūzi eļļas un krūzi citronu sulas. un nākamajā dienā viņš sāka nesāpīgi čurāt ārā zaļas bumbiņas. tās bija golfa bumbas lielumā un to bija daudz. tās bija gaiši zaļas, līdzīgā krāsā, kā bija viņa dzertā olīveļļa. bet autoritāte teica, nē, ko tu, nekāda eļļa, tie ir tavi akmeņi. autors apvaicāja citus, tiem arī bijuši akmeņi viņu dzertās eļļas krāsā. daži savus akmeņus gribējuši saglabāt, bet pa nakti tie izžuvuši. un kā tas nākas, ka to akmeņu ir tik daudz, žultspūslī taču nav vieta tādai kaudzei! un kā tik liels akmens var iznākt pa šaurajiem izvadiem?
tālāk stāsts par kādu citu tanti. viņai tiešām bija žultsakmeņi, sonogrāfijā konstatēti, dažus milimetrus lieli. izdētos akmeņus viņa aiznesa uz laboratoriju, kur tika konstatēts, ka tā tiešām ir eļļa. kopā ar skābi un kalciju (kas ir citrona sulā) tā veidoja bumbas. līdzīgas bumbas var dabūt vienkārši virtuvē samaisot eļļu ar citrona sulu. un savus žultsakmeņus konkrētā paciente vēlāk tik un tā dabūja izoperēt. tas bija aprakstīts žurnālā Lancet.
vēl autors iepazinās ar vairākiem elpariāņiem (breatharians), kas apgalvoja, ka viņiem vispār ēst nevajag - pietiek ar tīra gaisa elpošanu. dzīvē gan izrādījās, ka viņi ik pa laikam uzēd kādu burgeru. viens vadošs elpariānis atkārtoti tika pieķerts burgeru un gāzēto dzērienu lietošanā un tad viņš paziņoja, ka konkrētie produkti ir no piektās dimensijas un tātad ar to palīdzību viņš nokļūst piektajā dimensijā. pagājušā gadsimta deviņdesmitie gadi. savās grāmatās viņš, protams, neraksta, ka ēd burgerus.
trakākā bija nodaļa par bērniem. autoram pašam bērnu nav, viņš iekļāvis citas autores apkopojumu. vairums svaigēdāju bērnu tomēr dabū piena produktus, uztura bagātinātājus, olas, daudzi pat gaļu. bet ir atsevišķi reliģiskie svaigēdāji, kas principā no dzimšanas neko citu nedod. nu un skatoties katru gadījumu atsevišķi - neatrodas tāds bērns, kas neko citu nedabūtu un ar viņu būtu viss kārtībā, parasti viņam ir pārāk mazs augums un svars, un slikti zobi. vairums māšu pie pirmajām atpalicības pazīmēm maina diētu un viss izlabojas. un tālāk daudzas no viņām to citiem to nesaka, iet uz svaigēdāju forumiem un stāsta, ka viņas bērniem neko citu nedod un bērni veseli. jo ļoti grūti atzīties. bet ir atsevišķas mātes, kas tiešām neko citu nedod. ja bērns 2 gados ir sīks un vēl nesēž, viņas saka, ka bērniem nav jābūt tik lieliem.
pilnais stāsts te http://shazzie.com/life/articles/raw_vegan_children.shtml "Since 2000, I've had the opportunity to meet thousands of raw foodists. I've also met hundreds of raw children in that time. By far, the children who are vegetarian appear healthier than the vegan children, when beyond breastfeeding age. ... The truth is, though I'd love to see it, I have never once seen a 100% raw 100% vegan 100% unsupplemented child beyond breastfeeding age who has no tooth decay and is the correct weight and height for their age. Not one. Ever. On the other hand, I have, since 2001 seen countless raw vegan unsupplemented children spanning several countries (including the USA) with growth, teeth and mental disorders. Now, don't ask, because I will not name names, ever."
interesants ir arī gabals par vīru, kas pēc 5 svaigēšanas gadiem kļuva daļēji paralizēts. bet viņš pats izārstējās, iekļaujot diētā olas un fermentētus piena produktus. B12 vitamīna trūkums. parasti jau B12 zarnās sintezējas, bet dažreiz tomēr nē. http://www.fredericpatenaude.com/articles/interview-nazariah.html
beigu galā autors darīja to un šito, un nu jau daudzus gadus viņš popularizē maztauku svaigēšanu (tauki zem 15%) un vairuma svaigēšanu (svaigie ēdieni ir vismaz 80% no apjoma un vismaz 70% no kalorijām).
ko viņš ēd? pārsvarā augļus. viņš dzīvo pie Monreālas un viņa dārzā neaug mango koki. banānus viņš pērk veselām kastēm vairumtirdzniecības bāzēs - tā sanāk lētāk. taču augļu ēšanu viņš ierobežo 1 - 2 ēdienreizēs. vēl visādi salāti, blenderējumi, pa reizei tvaicēti vai vārīti dārzeņi.
un viņš iesaka - ja ir pagājuši vairāk kā 2 mēneši kopš svaigēšanas sākuma un tu jūties slikti - steidzīgi pārskati savu diētu. tā sen vairs nav detoksikācija.
==== Disklaimeris
mana atstāsta saturs un stils stipri atšķiras no aprakstītās grāmatas satura un stila.
upd
ko es aizmirsu piebilst. autors uzskata (un es piekrītu), ka svaigajos produktos pašos par sevi nav tur nekāds unikālais dzīvības spēks. produkti kā produkti. tikai kamēr cilvēks tos ēd, viņš neēd tos vārītos un ceptos produktus, kuru neveselība ir sen zināma (kancerogēnas vielas ceptos taukos utt). viņš zināmā mērā ļauj savai gremošanas sistēmai atpūsties no visa tā, un tas ir veselīgi. |
|