| grāmatas |
17. Okt 2012|15:04 |
šorīt mēs ar lauleni apspriedām mūsu jaunā androīda (krutās fīčas) dažādās iespējas.
laulenis teica, ka ar vienkāršajiem rīderiem nu ir cauri, jo viņi neko nemāk. viņi tikai rāda grāmatu un viss. lai arī tur var dabūt acīm īpaši draudzīgu fonu un tamlīdzīgi.
teicu, ka man re kur man plauktā ir grāmatas, kuras arī neko nemāk. bet tomēr es viņas tādas ņemu no plaukta un lasu. kaut arī viņas lasot ir jāieslēdz gaisma, kaut arī viņām nevar pēc patikas palielināt burtus, kaut arī viņas jātur ar abām rokām un tamlīdzīgi. vēl aizvien ir daudz tādu tādu ļaužu, kas lasa papīra grāmatas, kuras vispār neko nemāk.
mūsu sīčiem gan grāmatas rullē. šorīt tā sagadījās, ka mazmurkšķis dabūja grāmatu "pasaules skaistākās pasakas", ko pirms dažām dienām pa lēto biju iegādājusies čiekurkalna tirgū. mazzaķis tūlīt sāka aurot, ka viņam arī vajag to grāmatu. viņam ir savs pamats gribēt, jo tur ir pasaka par Ansīti un Grietiņu un viņam patīk aplūkot to bildi, kur Ansītis ielikts būrī. teicu, ka šoreiz lai viņš paciešas, jo viņš to grāmatu jau vakar ir redzējis, bet mazmurkšķis vēl nav redzējis. mazmurkšķis uzlīda divstāvu gultas otrajā stāvā un steigšus šķira lapas, jo vispār bija jāģērbjas uz bērnudārzu un nekādu grāmatu. teicu, lai mm paliek to grāmatu zem spilvena. mazzaķis steigšus paņēma grāmatu "šerifa palīgs Metriņš" (arī no tirgus, jauna, par mašīnām), palika zem sava spilvena un bija miers virs zemes.
bet androīds (vai jebkāds rīderis) priekš sīčiem patiešām rullē. burtu palielināšanas dēļ. es domāju, ka tikai pateicoties androīdam mazmurkšķis sāka lasīt 4.5 gadu vecumā. tolaik mums bija vecais androīds un vakaros es lasīju priekšā visādus garos gabalus, smaragda pilsētas burvi un tamlīdzīgi. tādām biezām grāmatām parasti ir sīki burti. bet es burtus palielināju tā, ka blakus sēdošais mm varēja skatīties līdzi, turklāt lasot vilku līdzi ar pirkstu (ir tāda lasītmācīšanas metode) un tas arī bija lielais mm lasītprasmes uzrāviens. kad androīds saplīsa, edukācija noplaka. |
|