| mugura |
13. Okt 2012|17:15 |
Re, ko tagad lasu
John E. Sarno "Healing back pain. The mind-body connection."
kāpēc es viņu vispār sameklēju. pēdējos 2.5 gadus ciešu no muguras sāpēm. pēdējos mēnešos biju viņas tā kā pa pusei pieveikusi, bet tad pēdējā mēnesī (kurš psicholoģiski bija sasodīts) visu dabūju atpakaļ un vēl ar išiasu klāt. tas ir, ja agrāk sāpēja mugura, tad tagad arī vienas kājas nervs visā garumā. nevaru ar pirmo mēģinājumu piecelties. rentgens rāda pilnīgi pareizu muguru, nekādas fizioterapijas nav palīdzējušas, dārgais osteopāts arī nē. turklāt pēdējā laikā daudzmaz nodarbojos ar cigun, iekļaujot speciālos muguras vingrinājumus, tā ka ja kaut kas kaut ko nospiež, tad tas ir teicami atļurināts vaļā. nu un sāku domāt, ka te ir kaut kas no citas operas. daudzviet raksta, ka mugura var sāpēt no kreņķiem, no nerviem, bet ko man palīdz šāda atziņa? ja pasaka, ka slimība ir nevis no dīvainas iekšējas patoloģijas vai pērnā gadsimta traumas, bet no galvas, tad tas taču neko nepalīdz. diagnozes nosaukšana jau neārstē. tā tikai pasaka, ka tu esi ne vien simulante, bet arī nožēlojama un dura. ka izārstēties ir pilnīgs nieks - tikai pilnībā jāmaina sava personība vai vismaz jānošaujas. un kad paskatās kaimiņos un rados - visi, kam sāp mugura, pleci, rokas, no šīm sāpēm netiek galā visu atlikušo mūžu. viņi atrod kādu īslaicīgu uzlabojumu, bet vispār no vēža laikam izārstējas biežāk nekā no hroniskām muguras sāpēm. medicīna, ha.
autors ir muguras ārsts, kas grāmatas uzrakstīšanas laikā (1991) ārstēja muguras sāpes ar 98% sekmēm. viņš ir pārliecināts, ka mugura sāp nevis no muguras, bet no galvas. galva padod signālu, samazina asinsriti un attiecīgi audi sāk ciest sāpes nevis no nervu saspieduma, bet no skābekļa trūkuma. galvai nav grūti tādus signālus dot. tā ir nervu sistēmas neapzinātā daļa; ja mums no kaut kā jāmūk, viņa padod lielāku asinsriti un tamlīdzīgi; viņa kontrolē visu.
kāpēc galvai tas būtu jādara? protams, stresi, apspiestas emocijas, apspiestas dusmas. fiziskas sāpes, lai novērstu cilvēka uzmanību nu problēmām un no tā, ko cilvēks negrib pieņemt. ja cilvēks mazgā rokas 1000reiz dienā, mēs zinām, ka tas ir nevis no baciļu draudiem, bet tādēļ, ka kaut kas viņā grib novērst uzmanību uz ko citu. nu un muguras sāpes ir pilnīgi no tās pašas operas. tikai izskatās pēc tādām, kam fizisks iemesls.
autors to sauc par Tension myositis syndrome - TMS - saspringto muskuļu sindromu.
kāpēc vairums muguras sāpju it TMS un nevis nospiests nervs, izčākstējis disks, radziņi, deformācija?
- cilvēkiem, kam sāp mugura, tiešām konkrētās vietās ir saspringti muskuļi.
- pētījumos konstatēts, ka šajos sāpošā mugurā sapringtos muskuļos tiešām trūkst skābekļa.
- tradicionālā ārstēšana (fizioprocedūras, operācijas) ļoti bieži nepalīdz. palīdz tikai uz īsu laiku. vai arī noņem sāpes vienā vietā, bet tās aizceļo uz citurieni.
- parasti mugura sāk sāpēt pēc kādas traumas. bet kāpēc vajadzētu sāpēt gadiem ilgi? organismā taču viss lieliski reģenerējas. visam vajadzētu dažos mēnešos sadzīt, atjaunoties.
- pie muguras sāpēm nereti nevar lāgā atrast organisku iemeslu. nu, kaut ko jau vienmēr atrod. bet daudziem cilvēkiem ir visādas novirzes skeletā. starpskriemeļu diski pēc 20 gadu vecuma sāk izčākstēt visiem, un radziņi izaug, un kaut kas deformējas. vieniem sāp, citiem nesāp. pēdējos gados, kad cilvēki daudz tiek ar visādām metodēm izmeklēti, ir iespējams arī ievākt datus par mugurām, kuru īpašnieki ne par ko nesūdzas. nu un pētnieki izpētīja lielu baru cilvēku ar tādām un šitādām mugurām - starp sāpēm un novērotām mugurkaula īpatnībām vispār nebija korelācijas.
- ar to sirgst pārsvarā cilvēki no 30 līdz 60 gadu vecumam. tas ir vecums, kurā jāuzņemas atbildība. ja tā mugurkaula deģenerēšanās slimība, nebūtu šādas statistikas un vecie slimotu visvairāk.
- to var ārstēt ar autora ieviesto metodi, kas vispār neiekļauj darbības ar rumpi (protams, pēc rūpīgas pārbaudes, kurā konstatēts tas, ko autors sauc par TMS).
- utt
autors izskaidro biežākās mugurkaula deformācijas un pastāsta, ka lielākoties ar tām visām cilvēki ar viņa metodi ir izārstējušies no sāpēm. un ka uz tā fona tradicionālā medicīna ir viduslaiki un foklora. ja tā palīdz, tad tikai tiem, kas ir īpaši uzņēmīgi pret placebo efektu. masāžas un vingrošanas palīdz, jo piegādā slimajām vietām skābekli, bet efekts ir īslaicīgs. tev saka, ka pie sāpēm vainojami vāji muskuļi? bet līdzīgas sāpes piemeklē gan dīvānpelmeņus, gan sportistus.
autors savus slimniekus ārstē ar zināšanām. nekādas ezotērikas vai hipnozes. pacienti noklausās vairākas lekcijas, kurās tiek stāstīts par muskuļiem, nerviem, asinsriti un zemapziņu. 5% cilvēku vajadzīga arī psihoterapija; tie ir cilvēki ar īpaši sūrām bērnībām, vardarbību utt. pārējiem pietiek pārdomāt savus stresus, raižu un dusmu iemeslus. tos iemeslus nereti nemaz nevar likvidēt. neko nevar atrisināt, jo nevar tā pavicināt pirkstu un likvidēt finansu problēmas, darbu, ģimenes locekļus un tamlīdzīgi. bet apmācības laikā zemapziņa saprot, ka ir pieķerta. cilvēkam arī katru dienu jāpadomā par tēmu, ka domāt vajag psiholoģiski un nevis fiziski. ka ja tev, zemapziņa, kaut kas nepatīk, tad sūti to uz apziņu un nevis uz muguru.
ir čupa citu slimību, ko autors met pār to pašu kārti. visādas migrēnas, siena drudži, gremošanas problēmas. nereti cilvēks izārstē muguru un pāriet arī kairināto zarnu sindroms.
nu un dažu nedēļu laikā cilvēki izārstējas. pilnībā. bez zālēm, fizioprocedūrām, hipnozes un lielas gruzīšanās. grāmatas lasīšana arī daudzus ir klikt un izārstējusi.
uzņemiet laiku.
upd.
vairs neatcers, no kurienes to grāmatu nokačāju, bet nebija grūti ar atrašanu. bet ja vajag, varu nosūtīt.
upd 2
grāmatas gribētāji, ejiet šeit
vai šeit
=====
upd
citāts
Between 1976 and 1980 two Israeli physicians, Dr. A. Magora
and Dr. A. Schwartz, published four medical articles in the
Scandinavian Journal of Rehabilitation Medicine in which they
reported the results of studies they had done to determine whether
certain spinal abnormalities caused back pain. Their method was
to compare the X rays of people with and without a history of back
pain. If people with back pain had these abnormalities more
commonly, one could presume that the abnormalities might be the
cause of the pain.
They found no statistical difference in the incidence of
degenerative osteoarthritis, transitional vertebra, spina bifida occulta
and spondylolysis between the two groups. There was a small
statistical difference for spondylolisthesis. In other words, one could
not attribute back pain to these disorders, with the possible exception
of spondylolisthesis.
A similar study was conducted by an American radiologist Dr.
C. A. Splithoff and published in the Journal of the American
Medical Association in 1953. He compared the incidence of nine
different abnormalities of the end of the spine in people with and
without back pain. Again he found no statistical difference.
These studies suggest that structural abnormalities of the spine
do not generally cause back pain.
|
|