| raw - no jauna |
7. Sep 2012|10:23 |
pārceļoties uz pilsētu jāatsāk svaigēšana. smieklīgi, bet tieši laukos to bija visgrūtāk realizēt. pusi vasaras dārzā aug tikai kaut kādi salāti un dilles un zirņi. nu un pēc tam ogas. nebiju sastādījusi pietiekami daudz tādu lietu, lai varētu kaut ko sabalansēt. vairākas nedēļas biju viena ar sīčiem un es biju vienīgā mājas cūka, kas apēda to, kas viņiem palika pāri (te pilsētā var atdot laulenim). tomēr pusi vasaras saglabāju dabiskās sajūtas un to, ka nevajag ēst tad, kad nevajag. bet vasaras otrajā pusē tur dzīvoja arī omiņš, kas katrā ēdienreizē tā noklāja galdu, ka pamazām man atmira mana mazapetīte un atsāku ēst no rīta līdz vakaram.
un jā, es kā emocionālā rīma apzinājos, ka pierijos (un dažreiz pat minimāli piedzēros) arī aiz dzīves kā tādas, kas tur laukos bija. trimda un 24/7. tomēr sava māja un lauleņa tuvums palīdz.
pavasarī pagāja nepilna nedēļa līdz tam vielmaiņas klikšķim - ka pēkšņi vajag ļoti maz ēst, ka no rīta negribas uzreiz iebāzt seju silē un vispār. un tagad es saprotu arī, ka nav nekādas 50% svaigēšanas. tas ir tikpat neiespējami kā, piemēram, bijušajam alkoholiķim priekšpusdienās ieraut kārtīgu konjaku un pārējā laikā ievērot atturību. apēst karbonādi un uzdzert virsū burkānu sulu neder. ja saēdas treknu un rafinētu, tad gribas vēl, vēl, vēl. bet es gribu to foršo sajūtu, ka neesmu pierijusies, aizķepusi un imobilizēta.
šai sakarā pieseivēšu pavasarī atrastu linku par sēklu diedzēšanu. viss tas pats, kas citos linkos, bet šeit īpaši glīti. sēklas nav jādiedzē uz drāniņas, to var darīt daudz vienkāršāk. un man patīk tas time-lapse filmējums.
http://www.youtube.com/watch?v=OSt0DmAPDm4&feature=related
ar pirmdienu (nedēļas nogale sarežģīta).
satagoju visus svaigēšanas ierakstus. izrādās, viss man jau ir, ēdienkarte un receptes. |
|