| raw - pēc pusotra mēneša |
16. Maijs 2012|19:21 |
dažas nedēļas es uzturēju diezgan lielu svaigo dārzeņu procentu.
tad brīvdienas laukos ōmiņa maizē. tad vēl tas un šitais. nedēļu dzīvoju laukos un ēdu visu, kas gar pakšķiem auga (man tiešām garšoja pienenes) un pēc tam rīgā kaut kā roka necēlās pirkt saķīmiķotu pētersīļu bunti maksimā un visus citus tos pusplastmasas dārzeņus. tā nu svaigēšanu atliku uz vasaru, kad ilgāku laiku dzīvošu laukos.
nu lūk, un šodien man liekas, ka tas nebija prātīgs lēmums. ar tām dažām nedēļām pietika, lai pamatīgi uzlabotos daži punkti ādai, konkrētāk, nagiem. vainas neatgriežas. un es biju gandrīz pilnībā tikusi vaļā no nepamatotas ēšanas. un tagad, pēdējās 2 dienas, jūtu, ka rijība ir atpakaļ. smagā pārtika ir nokāvusi kaut kādu iekšējo sajūtu un vairs nezinu, kad pietiek. vārgi sēžu un kaut ko klikšķinos un jūtos kā invalīde. ka tik tam nebūs kāds sakars ar apēsto. nu vobščem jāiet uz maksimu pēc cukīnī un baklažāniem (nekā cita tur nav) un jāsāk viss no jauna, citādi es pati par dārzeni palikšu.
pārkāpu laulību un tagad eju atpakaļ nolūgties (joks). |
|