| sapņi |
17. Jan 2012|06:59 |
kopš esmu atsākusi redzēt sapņus, naktis nevis guļu kā izštepselēta, bet pavadu kaut kādos dīvanos tusiņos.
šoreiz daļu nakts neizskaidrojamā kārtā no pieaugušā pārvērtos par bērnu, saglabājot pieaugušā saprātu. neviens tam neticēja, ka neesmu īstais bērns. kamēr gatavojos to pierādīt, biju jau sākusi pārvērsties par dīvainu kukaini, kaut ko līdzīgu tarakānam, un no citu tarakānu draudzības mēģinājumiem efektīvi atvairījos ar slapju dvieli. kaut kāda cīņas metode bija arī papīra gabalu saplēšana cukurtraukā. par šiem papīriem es vēlāk vāciski un angliski (jau cilvēka izskatā) taisnojos kādai smalkai viesei viesībās savā smalkajā daudzstāvu daudzistabu daudzkoridoru mājā. māju bija iegādājis laulenis. nejauši dzirdēju, ka viesi sarunājās - ko gan viņš sadomājis, tikai ar piena pārvadāšanu un pārdošanu šitādu māju nomaksāt.
nafig šitais viss vajadzīgs? nu tie sapņi. tagad nezinu, gulēju vai ar ko es tur nodarbojos. |
|