| diēta 3 |
12. Jan 2012|16:05 |
pirms dažām dienām burkānus rīvējot ierīvēju pirkstā. nedzīst, maita. tā nu vairākas dienas svaigos drāzeņus neesmu lietojusi un rezultātā katru dienu nenormāli pierijos.
ir tā, ka ja priekšpusdienā noēd trauku ar, piem., smalki sarīvētiem burkāniem, tad pārējā dienā īpaši ēst negribas. nu tur vajadzētu jau kaut ko kārtības labad apēst, nu divas vai pat trīs nelielas ēdienreizes, nu pa druskai. gaļu - nu gabaliņu. desu - paldies, kaut kā negribas. nedzīvojam taču, lai ēstu.
tas nav tikai iedvesmas īslaicīgais efekts. kādas 2 vai 3 nedēļas bez īpašas piedomāšanas.
kopš drāzeņu nav, ir atpakaļ veco laiku rijība. desu - ko tur graizīt, labāk tāpat kost no gabala neatejot no ledusskapja. pliku sieru ar majonēzi. un tā tālāk. ik pa pusstundai uz virtuvi. dzīvojam taču, lai ēstu.
man liekas, tais drāzeņos ir kaut kādas vielas, ko organisms grib. ja viņš tās dabū, tad liekas mierā. desā to vielu ir pavisam maz un tāpēc stipri daudz desas jānoēd, lai vajadzīgo šīs nezināmās vielas daudzumu apēstu.
jāiegādājas rīve. |
|