| mazzaķa hronikas - pele |
8. Jan 2012|00:11 |
šodien lietoju daļu no lauleņa zsvētku dāvanas - brīvdienu.
kad izdomājām dienas plānus, bija jau par vēlu braukt uz mežu, tā ka nolēmu pasirot pa bodēm. mazmurkšķis pie ōmiņa, laulenis ar mazzaķi.
tikmēr lauleņa uzraudzītais mazzaķis datorpelei tur kur pirkstgali abas plastmasas galīgi izlieca uz āru.
laulenis teica, ka lepojas ar mazzaķi.
es lepojos ar lauleni.
jo es arī parasti ar mazzaķa nedarbiem klusībā lepojos.
Es pilnīgi saprotu Lennebergas Emīla māti, kas dēla nedarbus lepni pierakstīja.
tfutfutfu
bet dažreiz domāju, kas gan no viņa izaugs. jo es viņu pilnīgi nesaprotu. un tāpēc nezinu kā suportēt. mazmurkšķi es saprotu kā sevi pašu. kā savu apgreidoto versiju. bet mz nav līdzīgs nevienam no mums. man stipri liekas, ka viņš cīnīsies pret mums. jo viņš ir cīnītājs un mēs viņu nesaprotam. un tad mēs neko nesapratīsim. |
|