|
15. Aug 2011|09:57 |
mani gan biedē, ka tas noved otrā galējībā - nāves neatpazīšanā, līdz ar to arī rīcības/ seku neapzināsanā. kā jau pati teici agrāk nāve bija reāla, taustāma un blakus stāvoša, tagadiņ septiņas dzīvības un kaut kas ļoti tāls un uz sevi neattiecināms.
Mēs tai vecumā lasījām daudz, bērni jau visu uztver citādi. Bet nu jā mums tur bija visādi Zīļuki un Nils Holgersons... kur vairāk reālas ikdienas situācijas. |
|