| mazmurkšķa (3.5) hronikas - izvēle, kastīte un lasīšana |
28. Jan 2011|12:16 |
kopš kāda nepilnu divu gadu vecuma mazmurkšķis kombinē pats savu garderobi, izvēloties no pieejamajām kleitām un vešiņām. es tam ļauju notikt, cerībā, ka mm pats drīz izveidos savu stilu, kas būs labāks par manis ieteikto, un arī tāpēc, ka lai jau mm tiek teikšana par nesvarīgām lietām. dažreiz mm tik ļoti pastāvēja uz savu viedokli, ka, piemēram, nācās vest uz dārziņu kleitā, kas viņai derēs labi ja 5 gadu vecumā.
no rītiem ģērbšanās vienmēr ievilkās, jo mm vispirms ilgi izvēlējās apenes un nekad viņai nederēja tās, kas tika piedāvātas. tāpat ar zeķubiksēm, krekliņiem un visu pārējo - nu galīgs bezsakars. ja man kādreiz bija svarīgi, lai mm vilktu ko konkrētu, tad darīju tā. noliku rindā zilo, sarkano un gaišo kleitu un prasīju: tu vilksi zilo vai sarkano? mm apskatījās piedāvājumu un noteikti prasīja gaišo, kas saskanēja ar manu plānu.
kad ejam uz veikalu, mm ir atļauts izvēlēties mazo jogurtu pēc savas patikas. dažkārt mēs veikalā pat pusstundu stāvējām pie piena produktu stenda. gribu aktimelīti! (tas tiek paņemts.) nē, kraukšķu jogurtu! (tas tiek paņemts, iepriekšējais atlikts vietā.) nē, biezpiena sieriņu! nē, lakto! nē, kraukšķu jogurtu! pārdevējas arī priecājās. man nekur nebija jāsteidzas, stāvēju un gaidīju, kamēr mm tiek galā.
pamazām mm aizvien naskāk izvēlas savu jogurtu. paķer un ejam tālāk. un nu jau kādu mēnesi - nenobrīnīties - arī nebēdā vairs tik daudz par apģērba izvēli. varu salikt rindā vajadzīgās drēbes un mm tās mierīgi velk mugurā, nebēdādams ne par apeņu maliņas krāsu, ne princešu skaitu uz krekliņa, ne par pārējo. nu dažreiz pamaina zeķubikses.
interesanti, vai šis garās izvēlēšanās periods ir beidzies tāpēc, ka beidzies, vai arī tāpēc, ka mm ir kaut ko apguvis? vai vienkārši mm piegriezās.
===================================
mazmurkšķim nav sava iemīļotā mīļdzīvnieka. atsevišķus īsus periodus ir bijis kāds favorīts. parasti kāda manta tiek ņemta gultā līdzi. vissvarīgākā ir pele rasma. nākamajā vietā ir pele fredijs un bite. tās visas ir manas plaukstas lieluma mīkstās mantas. ar lellēm mm nespēlējas. viņa kaut kā nezina, ko ar viņām darīt. nu, es arī nezinu; nekad neesmu sapratusi, kurā vietā tur ķert kaifu no ģērbšanas un ķemmēšanas.
dažas reizes mm ir ņēmis mantu līdzi uz bērnu dārzu, jo citi tā dara. bet tur manta tūlīt tiek aizmirsta un pazaudēta, un vēlāk jāmeklē.
pirms pāris nedēļām cenu kluba veikalā gājām gar visādām kastītēm. mm ļoti sagribēja sviestmaižu kastīti vecrozā krāsā ar princesi virsū. šo kastīti mm visu laiku tagad nēsā līdzi. iekšā mm liek dārgumus, kas vispār ir mm diezgan nesvarīgas mantas - saburzīti papīrīši ar zīmējumiem, daži kinderolu štrunti un citas sīkmantiņas. šo kastīti viņa ņem līdzi uz bērnu dārzu un visu dienu neizlaiž no rokām. izmeklētiem draugiem viņa ļauj ieskatīties savā kastītē. citi paliek gribot. kad vakarā eju pakaļ mm, viņai kastīte allaž ir rokās vai blakus.
man liekas, mm grib justies kā noslēpuma turētāja vai noslēpumainā dāma. nu vispār laba stratēģija, jo es redzēju, ka pat grupas līderis sešgadnieks Džošs bija izstiepis garu kaklu, lai ielūrētu mm noslēpumā, kad viņa to ģērbtuvē bija attaisījusi.
=====================================
nesen kopā ar mm skatījāmies kādu grāmatu, kur bija sazīmētas visādas lietas ar uzrakstiem. lappusē par tirgu mm pēkšņi sāka stāstīt par utīm. ka utis dzīvo matos. prasu mm, vai tad te kaut kur ir utis? jā, mm rāda. tur uzzīmēts zutis un rakstīts Zutis.
es nekad eesmu rādījusi mazmurkšķim vārdu "utis", un arī zutis mums nav interesējis, tā ka laikam mm to ir pats saboksterējis. |
|