| alkohols mūsu ģimenē |
5. Jan 2011|15:07 |
1. senajos laikos laulenis mēdza vakaros bišķi iemalkot senus viskijus un brendijus. paradums no zviedrijas laikiem. man tie šķidrumi galīgi nepatika, es labāk iesūcu kādu aliņu.
2. pamazām arī laulenis pārgāja vairāk uz aliņiem. no citiem mums abiem garšoja minttu (somu piparmētru liķieris) ar greipfrūtu sulu. somugri zina, kas ir labs.
3. kad piedzima mazmurkšķis, es vienu lauleņa pudeli paņēmu nabiņas kopšanai. laulenis žēli teica, vai tad es nevarēju kādu jaunāku viskiju paņemt. tas laikam bija vismaz 30 gadus vecs. kas tad man. nabiņa labāk dzija, kad mitējos to apstrādāt.
4. laulenis turpināja vakaros iedzert pa aliņam, reizēm mēs abi ielakām kādu sarkanvīnu. bērnu grūstīšanās dēļ man vairāki baltie t krekli sabojāti ar vīnu.
5. pirms gada laulenis teica: "mums vajadzētu sakārtot virtuves skapīšus. es, piemēram, pilnīgi nezinu, kas ir tajā skapītī". atbildēju, ka tas ir viņa bāriņš ar visādiem aizdzertiem interesantiem dzērieniem. skapītim priekšā stāv kaudze ar auzu pārslu un mušļu pakām. viņš tiešām bija aizmirsis par tāda bāriņa eksistenci.
6. pirms gada atnāca ciemos elīna un teica, ka viņai izoperēts zobs un tāpēc viņa nevar ēst, var tikai dzert. pielaidu viņu pie bāriņa, viņa iztīrīja divas tādas pudeles, kam apakšā bija kāds centimetrs. viens bija sirtaki, otru neatceros. tā arī ir pēdējā bāriņa lietošanas reize.
7. reiz mazmurkšķis spēlējās ar rotaļu virtuvi un stāstīja savām mīkstajām pelēm, ka pēc vakariņām vajag iedzert aliņu. kopš tās reizes sencis aliņu dzer no lielās tējas krūzes un sauc par fermentēto dzērienu.
tas tā, vairošanās ietekme uz alkohola lietošanas profilu. |
|