| mazzaķa podiņš |
[18. Jul 2014|18:07] |
mums tur uz vietas bija liela telts, tāda, kur var ieiet nesaliecoties. un priekštelpā es biju nolikusi podiņu priekš mazzaķa. reiz naktī man negribējās iet laukā (nakts auksta pie polārā loka), un es iečurāju tajā podiņā. un gāju tālāk gulēt. no rīta pamodās mazzaķis un arī iečurāja tajā podiņā. viņš bija ārkārtīgi lepns par rezultātu, un stāstīja visiem par savu lielo rīta čuru. arī pārējie bija gan iepriecināti, gan patiesi pārsteigti, un viņu ļoti slavēja.
es nebiju klāt, kad mz to darīja, bet laulenis man pastāstīja, ka mz nupat iečurājis podā milzīgu daudzumu.
es kautrējos un neko neteicu. tikai pēc vairākām dienām pastāstīju laulenim. tobrīd braucām mašīnā un sīči bija atslēgušies. mazmurkšķis atmodās un prasīja, par ko mēs smejamies. kaut ko samelojām. |
|
|