kihelkonna - 24. Maijs 2014 [entries|archive|friends|userinfo]
kihelkonna

[ website | kihelkonna - apdzīvota vieta sāremā salā ]
[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

24. Maijs 2014

kaplis [24. Maijs 2014|14:01]
fiskara kaplis izrādījās aplauziens. parasti kapļiem kaplējamā virsma ir mazliet izliekta, bet šim pilnīgi taisna un vēl ar spiciem stūriem. ja vajag izkaplēt vagu starpu, kas, protams, ir ar mazliet ieliektu reljefu, kaplis tur neiekļaujas un tikai ieskrāpē vagu kantes, bet dziļumu nē. arī citādi tas taisnums traucē. lai viss kaplis ieietu zemē, ir jākaplē daudz niknāk, dziļāk un sparīgāk nekā ar parasto skrāpīti par 90 santīmiem gabalā. šis maita maksāja 6 latus! un vēl dārgu kātu vajadzēja klāt! turklāt es to dabūju ziemassvētkos! pati no sevis!

nu varbūt atradīsies kāda specifiska kultūra, kurai šis kaplis labi derēs. mans vecais lētais kaplis savukārt ir universāls. ar viņu pat muguru var kasīt. ar fiskaru nevar - asie stūri saskrāpēs.

vai nu no zāļu blakusefektiem vai no liesas meridiāna stiprināšanas, bet man ir piemetusies kaut kāda hiperaktivitāte. es vispār esmu stipri bremzīga no dabas, kā arī diezgan slinka. tagad visulaiku pieķeru sevi, ka pa teritoriju pārvietojos teciņiem, un kāpnēs lecu pāri pakāpieniem. un sējumiem metos virsū kā frontes ģenerālis. pusdienas taisu tā, ka kāposti griežas pa gaisu. un kaut kāds nekontrolējams garastāvoklis; parasti esmu daudzmaz pieklājīga no dabas, bet tagad kaut kā ik pa laikam gadās neglīti uzbraukt cilvēkiem, kuri man nepatīk. tādu cilvēku vispār nav daudz, un braukt virsū ir lieki, jo katrs ir tāds, kāds ir, un nav pie tā vainīgs.

tai pat laikā foršajiem gribas šad tad krist ap kaklu.

domāju, ka tas nav no slimības, jo slimībai pienākas nogurums. būs ka no liesas meridiāna.

savādi, ka cilvēki man izsaka līdzjūtību. paldies jums par to! bet patiesība ir tāda, ka man kaut kā smadzenes ir iegrozījušās uz pārliecību, ka tā ir diezgan īslaicīga lieta un es ar to mierīgi tikšu galā.

nu ķipa cilvēks ierāvis pirkstā skabargu. un cilvēki nāk klāt un kaut ko bēdīgu saka. "es nevaru iedomāties, kas notiktu, ja tā notiku ar mani; man ļoti bail no tā paša; tu tagad baigi sēro" un tamlīdzīgi.

varbūt tas, protams, no dīvaina perēkļa smadzenēs, ka man ir šāda pārliecība. bet nebūtu jau arī loģiskas vai steidzamas nepieciešamības censties sev iestāstīt, ka viss vai kaut kas ir baigi slikti. es tak zāles lietoju. nu i izklaidējos kā gribu. kādas problēmas būs, tādas risināšu. jūs drīkstat smieties manā klātbūtnē.

:D :D :D :D :D :D :D :D :D :D :D :D :D :D :D :D :D :D :D :D :D :D :D :D :D :D :D :D :D :D :D :D :D :D
Link6 raksta|ir doma

navigation
[ viewing | 24. Maijs 2014 ]
[ go | Iepriekšējā diena|Nākošā diena ]