| par vecumu |
[31. Mar 2014|12:24] |
lasot postu no jūzera jojo
lūk šo
============
lost opportunity [31. Mar 2014|09:41]
jojo
[Tags | smukums, vecums ]
vakar beidzot smuki noformuleju, kapec man tik loti negribas novecot - es tikai tagad mazliet mazliet saku saprast, ko tas nozime, but meitenei/sievietei, es pat vel neesmu iemacijusies valkat kleitinu, un, ju nov, visu to meitenu busuanu, un, se tev bralit, vasarssvetki, es jau vairs neesmu meitene, bet sieviete/sieviete - eh, a? bija, pagaja un es ne isti pamaniju, ne sapratu.
============
atcerējos, ka reiz pēc draudzenes ieteikuma sameklēju galdnieku, kurš man taisīja visādus plauktus. konkrētais galdnieks (students) esot labāks par viņa kursabiedriem, rūpīgs, godīgs un ar nopietnu attieksmi pret darbu. nu lūk, kad viņš pēdējo plauktu bija sataisījis, tad teica, ka tagad vairs plauktus nedabūs taisīt, jo ir kāpis pa karjeras kāpnēm - tagad būs galdnieku priekšnieks (viņš strādāja uzņēmumā "bolderāja"). tā nu vēl šobaltdien brīnos - tiklīdz tu cilvēks kaut ko labi apgūsti, un strādā ar prieku, tu to vairs nevari dabūt darīt, jo taisi karjeru. bet ja lāgā nesanāk, tad gan dari to visu mūžu.
karjera uz zārku, khm.
upd
jojo, ja tu laikus (agri) tās kleitiņas būtu iemācījusies valkāt, tad tagad varbūt būtu izplūdusi daudzbērnu daudzvīru šķirtene bez izglītības un priekšzobiem un tā tālāk? |
|
|