| zsvētki |
[27. Dec 2013|09:56] |
kad es biju sīka, oficiāli tika svinēts tikai jaunais gads. tomēr ziemassvētkos arī bija tādas labākas vakariņas. kad es biju kādā 3. un 4. klasē un dzīvoju dziļos laukos, tēvs organizēja ķekatās iešanu. mēs uzvilkām lielos kažokus ar vilnu uz āru, kaut ko galvā, un devāmies baidīt kaimiņus (tur bija tikai 1 kaimiņu māja 5 km rādiusā). kaimiņi piedalījās. es pat dabūju izšaut ar bisi (tur visi bija mednieki) un atceros, kā tā pamatīgi iesita pa plecu.
vēl atceros, ka kaut kad vidusskolā es ar klasesbiedrenēm zsvētkos gāju ķekatās. tad dzīvojām vietā, kur kaimiņi bija ik pa puskilometram, mēs reāli ērmojāmies un prasījām končas. bija jautri un interesanti; dziļos laukos pret kaimiņiem izturas jauki.
vēl mēs pa rādio klausījāmies ziemassvētku dziesmas ārzemju stacijās (tēvs cītīgi klausījās amerikas balsi un viņam bija labs radioaparāts).
kaut kad studiju gados sākās oficiālā ziemassvētku svinēšana. sākumā tā pagriezās kā kārtīga ārpusģimenes iedzeršana, bet dažu gadu laikā salikās tā, ka ziemassvētki jāsvin ar ģimeni, bet ar draugiem jātusē jaungadā.
nu un tagad lasu cibas jauniešu postus par kaut kādas mistiskas ziemassvētku sajūtas meklēšanu. vispirms paši izdomā, ka tādai jābūt, un pēc tam dauza galvu pret sienu, ka nav.
varbūt pēc 10 gadiem cilvēki meklēs helovīnos kaut kādu sajūtu, un baigi cietīs, ja nebūs. vai vēl kādu datumu pasludinās.
upd
cilvēki, iespējams, simtiem gadu svinēja zsvētkus ar dauzīšanos. un dažus gadu desmitus svinēja ar sēdēšanu pie galda. pirmais variants izskatās ilgtspējīgāks. |
|
|
| sajūtas kuras ir vai nav |
[27. Dec 2013|12:59] |
|
manas sajūtas esmu es. es esmu manas sajūtas. |
|
|