| dobes nav jāravē |
[6. Jul 2013|14:11] |
|
iestājusies nagaidīta situācija. parasti vasarās man ir ar sīčiem aizņemtas rokas un astē ielikts bluķis, es gribēju teikt, bluķī ielikta aste. ja gadās kāds brīvs brīdis, metos dobēs un mežonīgi kaplēju, un visu nejaudāju pietiekami izravēt. šogad kaut kā brīva laika ir bijis vairāk, dobes ir tīras un spodras (tai skaitā visas 7 110 soļus gadās dobes otrpus kūtij), turklāt pēc vakardienas negantā negaisa dārzā nav ko darīt. mazmurkšķis ar ōmiņu uz veikalu, mazzaķis ar senci traktorā, varētu nu baigi plosīties, bet nekas nav jādara. jāsāk atsaukt atmiņā pirmsbērnu akktivitātes. istabas tīrīt jau nu neiešu; iešu uz mežu. |
|
|
| kā viņiem iet |
[6. Jul 2013|14:16] |
un kad nedēļas nogalēs sastopu visādus cilvēkus un prasu kā viņiem iet, viņi satraukti sāk stāstīt par notikumiem Ēģiptē. tiešām tā viņiem iet? (ziņas neskatos jau kur tie gadi.)
iešu ka uz pļaviņu aiz šķūņa, jāapskatās, kā ar spradzenēm. |
|
|