| vējbakas |
[21. Maijs 2013|15:10] |
dienas vidū zvana audzinātāja - lai es vedu prom Ansi, viņam vējbakas (man abi bērni pret vējbakām potēti). prasu, cikos iet, jo tūlīt guļamlaiks. lai ejot tūlīt, jo citi bērni gulēs, bet šamējo nemaz nedrīkstot likt gulēt.
jožu. bērns kā bērns. ceļu kreklu, skatos uz vēderu, neko neredzu. prasu audzinātājai, kur tad ir tās pumpas. kā, viņam taču pumpas ir visur, smejas audzinātāja (viņa vienmēr labā garastāvoklī). ieskatos - nu jā, uz pieres, kakla, rokām, kājām daži pusmilimetrīgi sarkani punktiņi. pēc nedēļas nogales laukos visi ir odu sakosti, un man tādas pumpas nemūžam neliktos ievērīgas cienīgas. alerģiju šiem nav. ja tādas ir vējbakas, tad bez bd gādības mz tās izslimotu nemaz nepamanījis!
upd
bet varbūt tie tomēr ir odu kodumi, nevis vējbakas? jo ir tikai uz tām vietām, kas ārā no drēbēm.
un vai es mz tagad varu vest uz poliklīniku? viņš taču visus aplipinās!
upd 2 pēc nedēļas
nekādu vējbaku nav. abi bērni ir konkrēti odu sakosti, kā arī veseli kā rutki. nu vismaz tika no bērnudārza vaļā. |
|
|