| ekoburkāni |
[7. Jan 2013|11:33] |
neizturēju un iepirku maksimā burkānus. kaut arī man ledusskapī ir pašaudzētie ekoburkāni. tie mani ekoburkāni ir tādi. viņi izskatās pēc kaut kādām resnām garnelēm. vai pēc kakas ļoti cieta vēdera gadījumā. savītuši, jo laukos mums pagrabs pārāk silts.
man patika tos burkānus sēt, ravēt un retināt, un skatīties, kā viņi aug. leknajā zemē mitrajā vasarā viņi izauga jo resni. bet kāda suņa pēc man tagad viņi jāēd. tad jau labāk būtu asteres tais dobēs sējusi, tās nebūtu jāēd. turklāt jāēd ne tikai man, bet visam milzīgajam radu pulkam (mums ir nevis ģimene, bet klans). nu, ōmiņš un vīra brāļa ģimene apēdīs slavēdami. bet ja man sagribas ēst rīvētus vai grieztus bukānus, tad cik jauki ir tādi sulīgi, ar plānu mizu - no maksimas. un es domāju, ka veselībai labāk ir apēst trīs maksimas burkānus nekā pusi ekoburkāna (jo sauss, ciets un šķiedrains tas sakārnis un tāpēc vairāk negribas).
tas vēl nav viss. pirms 4 gadiem svinīgi iestādīju augļu kokus un krūmus. un ak šausmas, man tie āboli negaršo. telesārei (apgreidots sīpoliņš) šogad bija 30 āboli, visi negaršīgi. upenes un ērkšķogas skābas. toties ražīgas un ziemcietīgas. ek, vajadzēja izvēlēties pēc garšas un nevis pēc ziemcietības.
un tā tālāk.
p.s. mazmurkšķis nupat uzgleznoja kaķi un apakšā parakstīja:
MANISAVCKA
ČĪTIS
(mani savc kačītis)
vēl viņa tagad sirsniņās iekšā raksta AILAVJU, J rakstīts otrādi - ar ķeksi uz labo pusi.
kačus viņa augām dienām glezno tāpēc, ka saslimusi un klepo. ar to pievienojamies visas cibas klepošanai. |
|
|