| laukos |
[23. Apr 2011|23:19] |
armērijas ir nomirušas pilnīgi visas. man bija divu krāsu. vēl šis tas beigts, bet vispār var iztikt.
vakar krupjiem bija uznācis tas, kas laikam ir kādu vienu dienu gadā. saķērušies lielos kamolos, kopā kādi 6 vai 8 krupji, viņi kurkstēdami vēlās pa pļavu dīķa virzienā. ik pa dažiem metriem kāds krupju kamols. dīķī arī kamols pie kamola. visi cenšas viens otram pieķerties un kurkst.
šodien kamolu vairs nebija.
daži krupji nebija izturējuši un pļavā bija ietrieptas vairākas kaviāra pikas.
Ansis bija aizmidzis sašņorēts lakatā, domāju, neiešu mājās, padirnēšu tāpat. pastaigāju, tad nosēdos mežā pie dīķa, tāpat paskatīties. notika lūk šādas lietas.
1. man blakus nosēdās varde tieši tādā pat krāsā kā brūnās lapas. vismaz pusstundu viņa sēdēja un inteliģenti vērās uz dīķi. tad pagriezās un aizgāja uz koku.
2. dīķī peldēja gulbis. viņš diezgan garlaikojās. šad tad viņš iepeldēja niedrājā gandrīz man blakus un šļurkstinādams un galvu tirinādams kaut ko ēda. vienu reizi pīļu pāris iepeldēja dīķa vidū, ko laikam gulbis uzskatīja par savu. gulbis tūlīt sāka izdot skaņu kā mašīna, kuru cenšas iedarbināt un kura nepielec, un pīles fiksi ņēma vagu.
3. lapām klātajā nogāzē pēkšņi no zemes izsteidzās strupaste (līdzīga pelei, tikai lielāka un brūna), paskrēja metru manā virzienā un pazuda citā punktā pērnajās lapās. pēc dažām minūtēm turpat izskrēja un ieskrēja otrā strupaste, tad trešā. nokalnē nekādas alas nebija redzamas.
4. viena vabole gribēja iet uz dīķi. lapas bija lieli šķēršļi viņas ceļā. viņa uzrāpās uz augstākas lapas un tad laidās kūleņot. un tā daudzas reizes. līdz dīķim neaizgāja. |
|
|