| |
[15. Apr 2009|09:48] |
ek, nekā īpaša nenotiek. sēžu un klabinos. nogalotņoju savas lauvmutītes un verbēnas, tagad tās saaugušas leknos pušķos. dārzā iestādīju anemones, pārstādīju visādas lietas, kas bija par biezu.
mazmurkšķim sākas jauna dzīve, jo sakarā ar siltā laika sākšanos var labi dzīvoties par āru un tusēt ar kolēģiem. rādās, ka šī ir ļoti sabiedriska un viņai patīk visādi bērni. vienudien bijām rotaļlaukumā vienas pašas, kad atnāca viena vidēja vecuma dāma, bēdīga jo bēdīga, sēdēja uz soliņa un šķirstīja kaut kādus papīrus, izskatījās pēc medicīnas papīriem, un likās, ka tūlīt raudās. mazmurkšķis nolēma draudzēties, tas izpaudās tā, ka viņa apsēdās blakus, šūpoja kājas, smaidīja un skatījās uz svešinieci. svešā pamazām arī sāka smaidīt, tad abas paķiķinājās, un aizgāja viņa jau mazāk bēdīga.
mm repertuāra sarežģītākais vārds pašlaik ir "zaptsūdens". izrādās, ka viņa pazīst burtus, izņemot f, ko nevar izrunāt, un y. sencis iemācījis, jo es mācu tikai vārdus. kad mm izvairās no ģērbšanās, es dažreiz saku, ak tu frukts tāds. pukts, lepni saka mm. tad viņa mūk un saka "mūk".
svētdien sēdējām pie lielā apaļā galda un lelde ķiķinot teica "sencis, e ku sencis". tā jau viņa zina, ka sencis jāsauc par tēti. vārdu "sencis" lietoju diezgan reti, bet lelde jau laikam ir pamanījusi, ka žargonu lietojot ir tāda citādāka sajūta. sencis mazliet sapīka un teica, ka iemācīs mani saukt par muteri. a kas man, lai sauc kaut vai par muteronu. |
|
|