| skaistule vs ķēms |
[27. Mar 2009|09:20] |
(vispār jau man notiek daudz kas, bet par citām lietām man nekārojas stāstīt, tā ka es atkal par bērnkopību.)
vēl pirms mazmurkšķa dzimšanas bērnu audzināšanas kursos psiholoģe stāstīja, ka tam, ka skuķi komplekso par savu izskatu un sliktākajā gadījumā dabū anoreksiju (no kuras mirstība ir 20 %, kas ir vairāk nekā visām citām psihiskajām slimībām) saknes vismaz daļēji aug agrajā bērnībā.
1. ja māte pie spoguļa šausminās, oi, cik es riebīgi izskatos, tad meita pa taisno nokopē šo attieksmi un vēlāk tāpat saka par sevi.
2. ja vecāki izsaka kritiskas piezīmes par bērna izskatu, tas saiet diezinkādās zemapziņās. tā vietā labāk pie izdevības pateikt kaut ko pozitīvu par bērna izskatu.
to tad daudz maz esmu ievērojusi. par savu izskatu skaļi nešausminos, bet bērnu saukāju par skaistuli plincesi un tamlīdzīgi. par to nemaz nedomāju, tas iegājis paradumā.
patiesībā mums bērns arī ir diezgan skaists padevies, un mēs ar senci kādreiz brīnāmies, kur mums tādiem nūģiem tāds daiļš bērns gadījies. viņai pat mazliet sprogojas mati.
vakar sīce ļoti uzmanīgi un skaidri pateica: lelde skaista kā princese. (kaita kā pincese.)
tagad nu brīnos. tā ērmīgi man tādai kompleksu kapsētai to dzirdēt. bet tas noteikti ir labāk nekā "kas no tāda ķēma ir ko redzēt" (c vizma belševica).
pēc kāda gada viņa sāks mani visā kopēt (tā teikts rakstos). nez, kā viņa apvienos princeses apziņu ar to, ka es valkāju galvenokārt tādas drēbes, kurās var arī gulēt, un lielākoties arī izskatos tā, it kā būtu gulējusi ar visām drēbēm.
Upd.
varbūt es bišķi pārspīlēju ar to savu izskatu :)
upd.2.
viņai arī ir tāda plinceses apziņa, kad viņa ierodas rotaļlaukumā un puikas viņu bijīgi uzlūko un tad piedāvā savas rotaļlietas.
upd.3.
vizmas belševicas stāsts ir tāds. atnāk ciemos onkulis, viņam ir spīdīga pulksteņķēde, un viņš mazajai billei prasa, nu kā es izskatos? kas no tāda ķēma ir ko redzēt, godīgi atbild bille, jo tā vienmēr viņai ir teikusi māte, un šāds teikums viņai liekas pieklājīgs un atbilstošs.
upd.4.
diskusija aizvirzījās tā, ka es noņēmu privāto pieeju tekstiem, ko pirms kāda laika biju iekopējusi, par bŗena emocionālās audzināšanas lietām; ja nu kādu iedvesmo; man visderīgākā likās teksta pirmā puse http://klab.lv/users/kihelkonna/148767.html |
|
|